„Mazlauru” saimniecības ganāmpulkā šobrīd ir 70 govis, taču jau nākamgad šeit iecerēts realizēt Lauku atbalsta dienesta līdzfinansētu projektu un ganāmpulku palielināt līdz 105 govīm.
"Apstākļi pie mūsu izslaukuma ir diezgan slikti govīm, jo mēs slaucam 12 tūkstoši kilogramus no govs un tāpēc gribam govīm uzbūvēt labu kūti, lai govīm būtu laimīgāka dzīve," stāsta Rehtšprehers.
Turpat blakus kūtij atrodas siera ražotne. Puscietā tipa siers šeit top vismaz reizi nedēļā. Ražošanas tehnoloģija ir unikāla, jo siers top no svaigpiena.
"No nepasterizēta piena sieru var ražot tikai zemnieks, kam aiz sienas ir sava ferma, jo neviens piena pārstrādātājs nevar tādu izejvielu dabūt. Viņi nevar pārvadāt nedzesētu pienu, visi pasterizē pienu," skaidro saimnieks.
Siera receptes aizgūtas no Itālijas. Šobrīd jau gūta pieredze siera ražošanā un top arī pa kādām eksperimentam, piemēram, pēc astoņiem mēnešiem jābūt gataviem pirmajiem parmezāna tipa siera ruļļiem.
"No šīs noliktavas neviens siers ātrāk par diviem mēnešiem ārā neiet. Puscietie sieri tiek gatavināti divus mēnēšus. Tad uz tirdziņiem ir sieri, kas ir divus līdz četrus mēnešus veci un sešus līdz astoņus mēnešus veci," saka Rehtšprehers.
Saražoto produkciju Māris Rehtšprehers pārsvarā realizē dažādos gadatirgos un „slow food” veikaliņos. Viņš atzīst, ka, strādājot saimniecībā, nākas darīt visu, lai gan pats pēc profesijas ir mēbeļu galdnieks, dzīve pavērsusies tā, ka sanācis pievērsties piensaimniecībai un pašam arī ražot sieru.
"Latvijā vidēja izmēra zemnieku saimniecībā saimniekam ir jāzina, sākot ar papīriem, celtniecību, inženieriju, agronomiju, zootehniku un, ja to var pavilkt, tad saimniecība turas," norāda Rehtšprehers.
Saimnieks Māris Rehtšprehers atzīst, ka šobrīd piena iepirkuma cena ir dubultojusies un situācija piensaimniecības nozarē ir stabilizējusies. Taču līdz tam, lai strādniekiem varētu maksāt Eiropas līmeņa algas vēl tālu.