Laikā, kad LTV gaida krastā, ledlauzis steidzas palīgā kuģiem, kas tuvojas Rīgai - sākumā "Mirjamai", pēc tam "Barbarosai". Cik ātri izdosies tos atbrīvot, ir atkarīgs no “Varmas” ekipāžas meistarības un laika apstākļiem.
Ledus līcī dreifē un pārvietojas atkarībā no vēja. Ledlauža komandas uzdevums – apbraukt apkārt kuģim un, salaužot ledu, izveidot jūras ceļu, netraucējot ūdens satiksmei. Šodien laiks ir labvēlīgs, komanda savu darbu zina, un tuvāk vakaram tiek uzsākts ceļš ar velkoni “Stella”.
Ledus gabali sitas pret kuģa bortiem un lūst. Ledlauža ekipāža ar prieku sagaida kolēģus no Rīgas. Viņi atveduši “Varmas” komandai pasūtījumus. Galvenokārt – cigaretes. Un arī reportierus.
Dienā pēc mierīgas nakts “Varma” stāv Irbes šaurumā starp Latviju un Igauniju un gaida, vai kādam kuģim būs nepieciešama palīdzība.
Saulei uzlecot, ledlauzis turpina dreifēt, un tam sāk parādīties sekotāji - roņi. Tos neaizbiedē pat garāmejošie kuģi. Komandas locekļi stāsta – parasti roņus mēģina apbraukt.
Pagriezt 86 metrus garo ledlauzi nav grūti, stāsta stūres matrozis Andris Skuja.
“Tā stūrīte ir maziņa, bet iedot tikai signālu uz tādām riktīgam stūres mašīnām. Un tā stūres mašīna, lai saprotamāk būtu – kaut kas līdzīgs tā kā ekskavatoram. Tie cilindri riktīgi. Tad viņš tur strādā hidrauliski," norāda stūres matrozis.
“Jūs tur redzējāt to mazo stūres ratiņu? Jā? Pilots groza. Viņš komandē šo mašīnu. Šeit apakšā uz tās ass ir stūre," norāda ledlauža vecākais mehāniķis Ojārs.
Latvijā kopš 1994. gada
Ojārs ir atbildīgais par “Varmas” tehnisko stāvokli. Viņa darbnīcās ir nevainojama kārtībā un somu-krievu vārdnīca. 1994.gadā ledlauzi par 12 miljoniem ASV dolāru nopirka un nogādāja uz Rīgu no Helsinkiem, kur “Varma tika uzbūvēta. Pēc 24 gadiem te joprojām daudz somu uzrakstu.
“Pirms vairākiem gadiem, kad mums vēl nebija savas piestātnes, mēs stāvējām pie gāzes piestātnes. Un brauca garām somu tūristu kuģis. Un izrādās, ka uz tā kuģa ekskursijā ir braucis vecākais mehāniķis, kas 1968.gadā piedalījās, ieliekot stāpelī pamatus tam kuģim. Un viņš visu laiku brauca uz šī kuģa. Un viņš pirmais uzreiz, kad kuģis ienāca ostā, paņēma taksi, pateica, lai brauc tur, kur “Varma”, un viņš izstaigāja kuģi un novērtēja. Teica – jūs ļoti labi saglabājāt manu bērnības un jaunības sapni," kādu atgadījumu atstāsta Ojārs.
Somiem šis ledlauzis kādreiz bija ļoti moderns un tik mīļš, ka nokļuva uz piecu kronu monētas. Bet šodien tam detaļas ir jāmeklē pa visu pasauli, gaidot pat pusgadu, kamēr vajadzīgās lietas ir atrastas un nonāk Latvijā.
Ojārs gan zina teikt, ka gadījumu, kad kāda detaļa laikus neatnāk, nav bijis.
"Bet draud, draud. Jo tā firma, kas sazinās ar Ameriku, par tiem regulatoriem viņi saka, ka pēdējo detaļu atdevuši mums. Kā būs tālāk – nezinu pagaidām!" stāsta Ojārs.
“Varma” var strādāt jūrā līdz pat 10 dienām. Pēc tam tai jāatgriežas ostā – papildināt pārtikas un degvielas krājumus. Ledlauzis nav no ekonomiskākajiem – maksimālais dīzeļa patēriņš – 45 tonnas diennaktī. Tas ir rekords. Parasti – ap 30 tonnām.
“Ir arī bijuši tādi gadījumi, kad mēs paši tādi lielos krāvumos esam apstājušies. Bet interesanti ir tas, ka mums ir gan priekšējās, gan aizmugurējās dzenskrūves. Uzreiz atpakaļ nemaz nevajag strādāt. Viņš pastāv, ar priekšējām izmaļ, izmaļ, izmaļ. Un mēs atkal sākam virzīties uz priekšu," stāsta Artūrs Ramma, kuģa vecākais stūrmanis.
Darbs - nestabils un atkarīgs no laikapstākļiem
No ledus, sala un vēja ir atkarīgs, cik ilgi ledlauzim un tā komandai būs darbs.
“96.gadā sākām strādāt. Tā bija ļoti smaga sezona – no 28.janvāra līdz 10.maijam mums bija sezona. Maijā vēl braucām jūrā, tādi leduskalni bija," stāsta Artūrs.
Ekipāžas locekļi atzīst – ziemas mainās. Šī iemesla dēļ ir grūti atrast darbiniekus – nevar apsolīt, cik daudz darba būs: dažas nedēļas vai mēnesi.
“Pirmajā izgājām un teica – uz divām dienām, jūs te paskatieties. Un nāksiet atpakaļ. Bet nekā te nesanāca. Ir bijuši gadījumi, kad no rīta pieņem darbā cilvēkus un sešos vakarā atlaiž. Jo viens priekšnieks saka - iet ārā, cits priekšnieks, kas ir augstāks saka – nē. Neizgājām un izrādījās, ka vispār neizgājām. Un atlaiž tos cilvēkus. Te nav nekādas noteiktības," par darba apstākļiem stāsta Andrejs Krasovskis, “Varmas” kapteinis.
Šobrīd uz ledlauža strādā 25 cilvēki. Par to, lai komanda ir labi paēdusi, rūpējas jaunākais komandas loceklis - “Varmas” koks Andrejs Upītis. Šodien piedāvājumā ir barbekjū cūku ribiņas un karbonāde rīvmaizē.
Daudzi ekipāžas locekļi nāk no Rīgas ostas ločiem un velkoņiem.
""Varma''... šitāda iespēja pat sapnī nerādījās. Es vispār “Varmas” produkts. Īsts. Es esmu sācis kā kadets 2010.gadā. Un pa bišķiņam tā es visu laiku atgriežos kā bumerangs. Nevaru bez “Varmas”," atklāj Andris Makars, “Varmas” trešais stūrmanis.
"Peldošais muzejs" - ledlauzis īpašs arī ar savu vecumu
Tie, kas strādā pirmo reizi, atzīst – ledlauzis ir īpašs arī ar savu vecumu.
"Ir būts uz daudziem kuģiem. Šīs ir peldošs muzejs. Jo cik ir braukts, ir braukts uz tādiem pajauniem. Šīs salīdzinājumā ar citiem ir tāds vectētiņš. Bet interesanti un patīkami," stāsta Kaspars, “Varmas” pavāra palīgs.
Vēl viens jauniņais uz kuģa ir Gvido, viņš izrāda savu kajīti.
"Nekas dižens, bet ir, kur pagulēt, kur atpūsties. Un nekas vairāk nav vajadzīgs. Dīvāniņš, gultiņa, izlietne, kopīga tualete. Šeit mēs atpūšamies," stāsta Gvido Pauliņš, “Varmas” otrais stūrmanis. Viņš uz kuģa izvēlas lasīt, nevis skatīties televizoru. Pašlaik viņš lasa kādu Ernesta Hemingveja grāmatu.
Uz ledlauža ir arī bezvadu internets, televizori un pirts. Ka arī neaizmirstami skati. Varbūt tāpēc - bet ne tikai - ir grūti pamest “Varmu”.
Kā būs, kad vajadzēs aiziet, nezina arī kapteinis. Tam, kas pārņems kuģi, ir jābūt izglītībai, kas ļauj strādāt uz lielajiem kuģiem – ar stabilu darba grafiku un algu.
“Neesmu jau puika vairāk – 70 gadi. Tas viss jau pierasts, un nezinu, kā būs bez tā kuģa," skaudri nosaka kuģa kapteinis Andrejs.
10. decembrī “Varmai” paliek 50 gadu. Par šo jubileju kapteinis saka – galvenais, lai par mums atcerētos.
“Tā aura te ir. Tā ir cilvēki, kas šeit strādā. Kam tā ir sirdslieta, un viņi par visu to un par “Varmu” ir gatavi celties un krist!” nosaka kapteinis.
Viņš piebilst – “Varma” gatava lauzt ledu vēl 50 gadus, lai vēl pusgadsimtu katru ziemu virs Rīgas jūras līča skanētu izsaukuma signāls "Yankee, Lima, Kilo, Viktor".
