"Mēnesī pāris reizes noteikti pienāk ziņas, ka kāds ir uz ritošā sastāva. Un ir arī gadījumi, kad izdodas noķert. Riskē ar dzīvību. Tur nav ne mazāko šaubu. Tas ir tāpat kā paspēlēties un izjaukt kādu lādiņu vai mīnu. Varbūt vienu reizi nesprāgs. Bet lielākoties no negadījuma neizbēgt. Ātrums pasažieru vilcienam ir līdz 120 kilometriem stundā. Atkarīgs no konkrētas vietas. Tas ir līdzvērtīgi ar pašnāvību, braukt uz šī sastāva," uzsver Zvaners.
Zēniem mācību nedod arī pēdējā traģēdija, kurā pusaudzi uz Tukuma vilciena jumta nosita pantogrāfa elektrība. Arī šajā izklaidē piedalījās divi, viņi slēpās starp vagonu savienojumiem.
"Zasulauks, depo, telpā, starp vagoniem, pēc Lielupes tilta bija mēģinājums uzkāpt. Guļus stāvoklī arī bija dabūjis triecienu. Tā ir tā vieta, kur tiek ņemta strāva, lai spriegums būtu, 3000 voltu. Nav cerību izdzīvot. Kā var iedomāties to darīt? " stāsta Zvaners.
Pērn uz dzelzceļa bija 16 nāves un ievainoti deviņi cilvēki. Šogad izdzīvojis viens, miruši deviņi. Divas no šīm septiņām nāvēm bija pašnāvības. Vismaz 70 gadījumos mašīnists pagūst nobremzēt, pamanot uz sliedēm cilvēku. Katru gadu dzelzceļa pārstāvji dodas uz skolām un ar četriem sešiem tūkstošiem skolēnu runā dzelzceļa pārstāvji, stāstot, cik bīstamas ir šādas izklaides.
"Vecākiem ir jānodarbojas ar saviem bērniem. Tas nenozīmē, ka visu laiku jāpavada. Jāparūpējas, lai bērnam ir aizraušanās. Ja pietrūkst tā adrenalīna, ir citas vietas, sporta laukumi, kur to var izdarīt. Un, ja tiem jauniešiem ir, ko darīt, tad tur pavadīs to laiku," saka Zvaners.
Uz atjaunotajiem peroniem ir videonovērošana. Jauniešus pamana arī stacijas un pārbrauktuvju dežuranti. Taču arī ikviens aculiecinieks tiek aicināts nevis noraudzīties uz šādām izklaidēm, bet tās pārtraukt, vai ziņot policijai.
