Lietu nesadala
Osinovska advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzskatīja, ka Igaunijas pilsonis par noziegumu, kurš viņam inkriminēts un izdarīts Igaunijā, tur arī jātiesā. Turklāt patlaban viss process notiek latviešu valodā, līdz ar to Osinovskis nevar saprast lietas būtību, savukārt tiesai ir jānodrošina visu dokumentu tulkošana, kas tikai apgrūtināšot visu pušu darbu.
Šādas pārmaiņas neietekmēšot Latvijā palikušo tiesas procesu un Osinovskis tiesā ieradīsies kā liecinieks.
Arī Magoņa pārstāvji šo ideju atbalstīja.
Savukārt prokurore lēmumu atstāja tiesneša ziņā. Limbažu rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons Osinovska lūgumu tomēr noraidīja. “Tā motivācija tur ir tāda, ka liecinieki lielākā daļa ir Latvijā, tātad būs apgrūtināta viņu nokļūšana Igaunijā,” norādīja tiesnesis.
Osinovskis vainu neatzīst
“Mūsu interesēs un Latvijas valsts interesēs pabeigt pēc iespējas ātrāk. Šodien valsts reputācija, kas tā attiecas pret ārvalstu investoriem, kā arī mana personīgā kā Latvijas ārvalstu investora reputācija ir apdraudēta, protams. Mums tas ir ātri jāpabeidz, lai visiem pierādītu, ka tā ir reāla kļūda,” pauda Osinovskis.
Tiesa arī nolēma, ka nākamā sēde notiks vien 2018. gada janvārī.
Tiesā norāda – noslodzes dēļ nav iespējams atstatīt tiesnesi no citu lietu izskatīšanas.
“Limbažu rajona tiesā ir tikai četri tiesneši, no kuriem krimināllietas skata tikai divi – tiesnesis Kārlis Jansons un tiesas priekšsēdētāja Aija Miķelsone. Krimināllietas mums ir tādas, kas ir jāizskata saīsinātos termiņos – 15 - 30 dienu laikā. Mēs vienkārši nevaram atļauties tādu greznību, ja kādam tiesnesim nedot lietas vispār,” skaidroja Limbažu tiesas priekšsēdētājas palīdze Laimdota Janitena.
Tiesā norāda – ātrāka lietas iztiesāšana nav iespējama arī advokātu aizņemtības dēļ.
Samazina drošības naudu
Tāpat Limbažu rajona tiesa atcēla Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Osinovski. “Esmu pēc viņa noilgojies. Neesmu divus gadus redzējis, divus gadus nevarēju ar viņu sarunāties. Pirmoreiz satiku tiesas zālē. Viņš ir ļoti izmainījies šajā laikā. Mēs principā ar viņu bijām draugi,” sacīja Igaunijas uzņēmējs.
Pēc aizstāvības lūguma arī samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro,
samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.
Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts, ziņo aģentūra LETA.
Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.
Aizliegumu Magonim pamest valsti gan līdz šim viņam nav traucējis doties ārvalstu komandējumos.
“Lūgumi par izbraukšanu no valsts tika pieteikti vairākkārt, tie ir tikuši apmierināti, viņš ir izbraucis un atgriezies procesa virzītāja noraidītajos laikos,” sacīja Rozenbergs.
Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.
Jau ziņots, ka 2015.gada augustā KNAB aizturēja toreizējo "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro liela kukuļa pieņemšanu. Medijos izskanēja, ka kukuļņemšana saistīta ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Osinovskis gan igauņu žurnālistiem izteicies, ka konkurss par šo lokomotīvju piegādi esot noticis pēc visiem noteikumiem un no šī darījuma ieguvušas visas iesaistītās puses. Pēc Osinovska teiktā, nekādu papildu naudu viņš nevienam neesot maksājis.
Par liela kukuļa pieņemšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat 10 gadiem.
