Krustpunktā

Izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū. Komentē "Arco Real Estate" īpašnieks Aigars Šmits

Krustpunktā

Krustpunktā izjautājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu

Attālinātais darbs: Kā motivēt darba devējus nodrošināt šādas darba iespējas

LDDK eksperts: Obligāta attālinātā darba gadījumā valstij darba devējam jākompensē izdevumi

Ja valdība noteiks, ka attālināts darbs ir obligāts, valstij jāparedz iespēja darba devējiem kompensēt attālinātā darba izdevumus, iesniedzot atbilstošus attaisnojošos dokumentus, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā mazinās, bet ļoti lēnām. Valdība 9. martā lemj par diviem iespējamiem variantiem, kā mazināt vīrusa izplatību. Kā viena no biežākajām inficēšanās vietām tiek minētas darbvietas, tādēļ "D" variants paredz, ka klātienē varēs strādāt tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu.

Valdība arī lemj par iespēju attālinātajā darbā cilvēkiem piešķirt kompensējamo summu 60 eiro, to neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2021. gada 1. janvārī jau stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“, kuri paredz iespēju atbrīvot no aplikšanas ar nodokli izdevumus, kas saistīti ar attālināto darbu, ja šī summa nepārsniedz 30 eiro.

Pumpiņš raidījumā norādīja: "Ceļot kompensācijas apmēru, pēc būtības netiks risināta situācija. Šī summa, protams, jākāpina, bet būtu nepieciešams atrunāt pārējos gadījumus, kad izdevumi pārsniedz šos izdevumus."

Viņš skaidroja, ka likumā būtu jāprecizē, kādos gadījumos iespējams iesniegt attaisnojošos dokumentus, kas ļautu atgūt darba vajadzībām iztērēto summu.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs uzsvēra, ka nepieciešams skaidrs regulējums attiecībā uz kompensācijām, piemēram, par darba vajadzībām patērēto elektrību, internetu. "Esošā situācija ievelkas, kas nozīmē, ka atbildīgajām institūcijām šāds regulējums būs jāievieš," sacīja jurists.

Vēl viens būtisks aspekts attiecībā uz attālināto darbu ir nostrādātās darba stundas. "Darba laika uzskaite attālinātā darba laikā ir zināma uzticēšanās starp darba devēju un darbinieku," uzsvēra Rācenājs, skaidrojot, ka darbs attālināti neatšķiras no darba klātienē un darba stundu skaits ir noteikts likumā.

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa norādīja: "Attālināta darba laikā ir iespējams darba laiku plānot elastīgi. Darba laiku nav tik grūti kontrolēt, ja ir doti uzdevumi un ir definēts sasniedzamais rezultāts. Pēc sasniedzamā rezultāta ir iespējams noteikt, cik daudz laika uzdevuma veikšanai ir veltīts." Viņa arī uzsvēra, ka attālinātā darba laikā pastāv darbinieka izdegšanas risks, norādot, ka darbiniekam ārpus darba laika nav jābūt sasniedzamam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt