Daļa iedzīvotāju pirktu viltojumus, apzinoties, ka tie nav oriģināli
Pazīstamu zīmolu preču viltošana ir bizness, kurā tiek apgrozīti miljardi. Vilto teju visu – apģērbu, apavus, medikamentus, mobilos tālruņus. Latvijas Radio vairākiem iedzīvotājiem vaicāja, vai viņi izmantotu iespēju iegādāties ar pazīstamiem zīmoliem „rotātas” preces arī tad, ja būtu aizdomas, ka tas ir viltojums.
Daļa iedzīvotāju neslēpj - pat apzinoties, ka prece var būt viltojums, viņi to iegādātos.
Savukārt citi jau ir piesardzīgāki. „Atkarībā no tā, kas tas par zīmolu un kas to pārdod. (..) Es nekad neko akli nepērku," norāda kāda sieviete.
„Es izvēlos ''second-hand'' veikalus, kuros es zinu, ka ir labas preces, ļoti kvalitatīvas, varbūt vienu reizi ir bijušas uzvilktas. Tas es paļaujos, es zinu, ka tur ir īsta prece," norāda vēl kāda pircēja.
Visvairāk vilto apavus, apģērbu, mobilos telefonus
Tikmēr VID Muitas pārvaldes novērojumi liecina, ka, pieaugot interneta komercijai, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk krīt kārdinājumā iegādāties plaši pazīstamu zīmolu preces par relatīvi zemām cenām.
„Muita ik dienu identificē vairākus sūtījumus, kurus beigu beigās mēs iznīcinām tieši tāpēc, ka preces ir viltotas.
Šobrīd "topā" ir apavi un apģērbi, mobilie telefoni, bižutērija, rokaspulksteņi un tā tālāk, preces, ko cilvēki lieto ikdienā," stāsta Muitas pārvades Riska vadības daļas vadītājs Artūrs Kovaļenko.
Gadījumos, kad viltotās preces iegādātas to tālākai pārdošanai, vainīgajam draud administratīvais sods – juridiskām personām tā apmērs var sasniegt pat 7000 eiro, bet fiziskajām personām – 700 eiro. Vairumā gadījumu gan pircējs tiek cauri ar nepatīkamām emocijām un finansiāliem zaudējumiem atklātā viltojuma vērtībā.
„Protams, finansiālie zaudējumi jārisina civiltiesiskā kārtā, savstarpēji vienojoties vai izmantojot interneta resursus. Mēs šo procesu ietekmēt nevaram," norāda Kovaļenko.
Iegādājoties viltojumus, pircēji riskē gan iepērkoties internetā, gan ļaujoties lētā piedāvājuma kārdinājumam ceļojumos, piemēram, par nelielu samaksu iegādājoties ar „Rolex” zīmolu rotātu pulksteni Taizemē. „Ja preču daudzums, iepakojums vai kaut kādas citas pazīmes liecina, ka prece tiek ievesta komerciāliem mērķiem, mēs noteikti prasīsim informāciju un preču zīmes pārstāvja oficiālu atzinumu," stāsta muitas pārstāvis, uzsverot, ka tieši preču zīmju pārstāvju atzinumam parasti ir izšķirošā loma.
„Lēmumu par to, ka prece ir viltota vai nav viltota, pieņem preču zīmes pārstāvis. Tieši balstoties uz šī pārstāvja atzinumu, muita arī gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai šo preci izņemtu, konfiscētu un iznīcinātu," paskaidro Kovaļenko.
Mudina pircējus nebūt naiviem
Lai arī no administratīvā soda vienkāršam pircējam, kurš viltojumu iegādājies paša vajadzībām, visticamāk, izdosies izbēgt, Kovaļenko ieteic pircējiem nebūt naiviem un arī pirms pirkuma apmaksāšanas internetā pievērst uzmanību dažām niansēm.
„Nevajag paļauties uz ļoti lielām atlaidēm. Vienmēr var apskatīties, vai šis tirgotājs vai interneta veikals ir oficiāls preču zīmes izplatītājs. Jābūt skeptiskam pret to, ka ļoti dārgu mantu izdosies nopirkt ar 90% atlaidi. Tā nevar būt," iesaka muitas pārstāvis.
Aplēsts, ka Latvijā strādājošie apģērbu un apavu tirgotāji viltojumu dēļ gadā cieš zaudējumus, kuru apmērs sasniedz aptuveni 80 miljonus eiro.
