''Pircēji atnāk ar savu sāpi, izstāsta, izrunājas, mums ir faktiski ar pircēju kontakts, viņš atnāk tā kā pie sava cilvēka,'' saka veikalā. Un to, ka Ģikšu centrā esošais veikals ir pircēju iecienīts ne tikai tāpēc, ka te var nopirkt ikdienā nepieciešamo, apliecina vai virkne pateicību, kuru vidū arī atzinība - ''Novada lepnums 2016''. Tobrīd veikalā satiktie pircēji, galvenokārt jau cilvēki gados, atzīst, ka nevar iedomāties to, ka varētu veikaliņa nebūt.
Ģikšu veikals ir viens no 13 Cēsu patērētāju biedrības lauku veikaliem. Biedrības izpilddirektore Gaida Jonāse vērtē, ka saglabātā patērētāju biedrība tad arī ļauj lauku veikaliem pastāvēt. ''Mēs palikām kā kooperatīvā sabiedrība, un es gribu teikt, ka
kooperācija laikam ir tā, kas tomēr satur kopā. Ja man būtu viens veikals, nez vai es varētu šajos laikos izdzīvot, bet ar šiem 13 veikaliem mēs tomēr varam izdzīvot.''
Taču iedzīvotāju skaita samazināšanās jau viesusi savas korekcijas un nācies slēgt veikalu Sērmūkšos: ''Diemžēl likvidējās skola, mazā Sērmūkšu pamatskola, un diemžēl [veikals] bija jālikvidē, jo viņš nerentabls palika.''
Divdesmit četru pastāvēšanas gadu laikā esam iemācījušies risināt dažādas problēmas, tā savukārt vērtē Nītaures veikala „Pīlēns” saimnieks Andris Kuzņecovs, bet to problēmu, kas visvairāk ietekmē, jau uzņēmējam vienam neatrisināt: ''Puse Latvijas aizbrauc prom, nu nav jau kam pirkt, ar to jau ir tās grūtības. Šinī gadījumā mēs varam izcelties un lepoties ar to, ka mums ir - laikam vienīgajiem novadā - bankomāts veikalā, tas ir ļoti liels pluss, ka cilvēki tomēr nāk.''
Bet veikalā „Ģikši”, domājot, kā paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, rasta iespēja norēķināties par elektrību un telefonu.
Ar šo pakalpojumu iepazīstina pārdevēja Dace Ķeņģe: ''Mums ir ieviests jauns norēķinu aparāts, kurā cilvēki var norēķināties par pakalpojumiem, nav jābrauc uz pilsētu un jāstāv rindās. Un, tā kā pagājušajā gadā šeit likvidējās ''Viršu'' benzīntanks, tad mēs arī ieviesām [pakalpojumu], ka cilvēkiem nav jābrauc uz pilsētu pēc gāzes.''
Ģikšos likvidēta pasta nodaļa, tādēļ iespēja norēķināties, piemēram, par elektrību, iedzīvotāju vērtējumā ir būtiska: ''Tas ir ļoti labi, nav, piemēram, jābrauc uz Cēsīm, un mums jau neiet tik bieži tie autobusi, kā gribētos, ja no rīta aizbrauc, tad tikai pusdienlaikā tiec mājā.''
Nav jau tā, ka norēķināšanās par elektrību vai telefonu ir tikai naudas iekasēšana. Pārdevēja Aiga Ķeņģe stāsta, ka viņām nākas uzņemties arī konsultanta lomu, jo vecie cilvēki neorientējas un neizprot jaunos rēķinu veidus:
''Tad mums nākas palīdzēt viņam, zvanīt uz ''Latvenergo'' klientu apkalpošanas centru un noskaidrot, jo tas, ko atsūta ''Latvenergo'', dažkārt vecam cilvēkam nav īsti saprotams vai arī šī informācija līdz viņam nenonāk, viņa nonāk telefonā īsziņas veidā, kuru viņš pat nemāk atrast. Mēs vienkārši cenšamies viņiem palīdzēt.''
Taujāta par to, kā saredz lauku veikalu nākotni, Gaida Jonāse atzīst, ka laukos - vismaz pagastu centros - tiem ir jāpastāv, bet vairāk pārdomātām, ar realitāti saistītām jābūt prasībām vai likuma normām mazajiem veikaliņiem.
''Tas arī būtiski ir, ko augšā pieņem. Diezgan grūti tas atsaucas, jo tas tomēr saistīts ar līdzekļiem. Piemēram, kaut vai tās videokameras - tas prieks nu nebija lēts, tur jābrauc no Rīgas speciālistam, kas uzstāda. Pirmkārt jau jāiegādājas tā videokamera, un tā jau arī nebija nemaz tik lēta. Nākamais jau mums ir nomainīt kases aparātus, tas arī būs diezgan dārgs process," saka Jonāse.
Ģikšu veikala kolektīvs aicina atbraukt vēlreiz pavasarī, lai paskatītos, kādi ir šejienes zemes ceļi, pa kuriem nākas pievest preces lauku veikaliem un, protams, ikdienā braukt vietējiem cilvēkiem.
