Lazdonas pamatskola atrodas pašā Madonas pievārtē, un tajā šobrīd mācās 47 skolēni. Skola lepojas ar ekoskolas statusu, kolektīvam piešķirts arī bērniem draudzīgākās mācību iestādes nosaukums. Skolēni regulāri piedalās novada mācību olimpiādēs un dažādos konkursos, tāpēc skolotāji uzskata, ka nekorekti ir veikt pilsētas un lauku salīdzinājumu.
„Es nepiekrītu, ka lauku skolas māca sliktāk nekā pilsētas, un, protams, šis jautājums ir bijis aktuāls visos laikos, kad mēģina salīdzināt, kā māca lauku skolā un ģimnāzijā vai lielā vidusskolā," iebilst Lazdonas pamatskolas direktore Inese Juhneviča.
Novados uzsver, ka lauku skoliņām jāstrādā ar visiem bērniem, te nenotiek spējīgāko skolēnu atlase, turklāt nozīmīga ir arī ģimeņu materiālajai situācijai, tam, no kādas vides bērns nāk uz skolu.
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne skaidro, ka laukos uz skolu dodas tie skolēni, kas dzīvo tajā teritorijā. Tātad skola strādā ar to bērnu, kāds tur ir, tā nav nekāda izlase.
Viens no pētījuma priekšmetiem ir dabaszinību līmenis. Nav noslēpums, ka dabaszinību kabinetu aprīkojums pārsvarā ir pašu skolu ziņā – tas nozīmē, svarīgi, cik atbalstoša un turīga ir katra pašvaldība. Turklāt atšķiras arī pedagogu darba atalgojums.
„Šis atalgojums seko skolēnam, un dažkārt šis finansējums pietiek kontaktstundai, bet nepietiek sagatavošanai, teiksim, lai apmaksātu pedagoga sagatavošanos, konsultācijas un individuālo darbu," saka Seržāne.
No Madonas novada pētījumā piedalījās Madonas Valsts ģimnāzija, kas uzrādījusi 13. rezultātu ģimnāziju konkurencē, apsteidzot arī lielo pilsētu skolas. Skolotāji uzsver, ka Valsts izglītības un attīstības aģentūras īstenotais pētījums faktiski norāda uz valsts attīstības tendencēm kopumā, ne tikai izglītības sistēmā vien.
