Saimniecība tiek uzskatīta par vienu no paraugiem valstī, kas piekopj gan videi draudzīgu saimniekošanu, gan gādā par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un turp smelties pieredzi brauc daudzi. Taču valsts atbalsts ugunsgrēka seku likvidācijai nav pieejams.
Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Lielkrūzes” ugunsnelaimi piedzīvoja pērn rudenī, kad pilnībā nodega laukakmeņu kūts jumts, cieta arī blakus šķūņa jumta kore un piena māja, kā arī vairāk nekā 300 metru attālumā no vēja nestas dzirksteles tika nopostītas jumta konstrukcijas vēl ekspluatācijā nenodotai guļbūvei, bet kas bija iecerēta kā vides apziņas centrs.
Saimnieki aprēķinājuši - kopumā visām cietušajām ēkām jumti jāatjauno apmēram 1300 kvadrātmetru platībā un tam nepieciešami apjomīgi līdzekļi, kādu saimniecībai nav.
Tiesa, līdz šim daudz palīdzību snieguši iedzīvotāji gan pēc ugunsgrēka ar savu roku darbu, gan arī ziedojot naudu. Tomēr ar līdzcilvēku atbalstu vien nepietiek, tāpēc tas meklēts arī valstiskā līmenī, bet pagaidām nav saņemts.
“Mums tā sēta bija tāda, ar ko mēs varējām palepoties - senču mantojums ir dzīvelīgs šodien. Bet tagad mums viducī ir viens tāds caurums, kurš mums ar kaut ko jāaizpilda, bet bez naudas to nevar izdarīt,” atzīst zemnieku saimniecības „Lielkrūzes” saimnieks Guntars Dolmanis.
“Lielkrūzes” nav tikai privāta lauku sēta, bet arī publiska vieta. Ieguvusi dažādas atzinības, arī “Latviskā mantojuma” zīmi par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu.
No Zemkopības ministrijas gan ir saņemta informācija, ka plānots piešķirt dažus tūkstošus eiro demonstrējumu veikšanai, jo “Lielkrūzes” ir arī kā demonstrējumu saimniecība. Bet, kā teic saimnieki, tas gan nav gluži atbalsts ugunsgrēkā.
“Kāpēc, piemēram, nevarētu būt šis piešķīrums no Zemkopības ministrijas kā ugunsgrēka seku likvidēšanai?” retoriski jautā saimniecības vadītāja Valentīna Dolmane.
Kā skaidro Zemkopības ministrijā, atbalsts ugunsgrēku seku likvidācijai netiek piešķirts jau kopš 2008.gada. Tā vietā ir pieejami cita veida atbalsti. “Saimniecībām tomēr ir jāiet uz šo īpašumu apdrošināšanu, lai saņemtu kompensācijas, jo Zemkopības ministrija atbalstu sniedz tikai apdrošināšanai attiecībā uz sējumiem un dzīvniekiem,” norāda Zemnieku saimniecības Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Ritvars Zaperickis.
“Lielkrūzēs” ugunsgrēkā cietušās ēkas apdrošinātas nebija. Saimnieki piebilst, arī tam nepieciešama liela naudas summa. Turklāt tas ir arī garš birokrātiskais process.
Tā nu šobrīd nav prognožu, cik ilgā laikā izdosies ugunsgrēkā cietušo atjaunot.