Dienas ziņas

Skrundā tikās sociālie darbinieki

Dienas ziņas

Kurzemē uz bērnudārziem joprojām rindas

Lauku kopienu parlamentā dalās pieredzē

Lauku kopienu parlamentā dalās pieredzē par dzīves kvalitāti reģionos

Lauku reģionos un mazpilsētās dzīves kvalitāte pamazām uzlabojas, bet vai vērts ieguldīt līdzekļus vietās, kur vērojams iedzīvotāju samazinājums, - šādi un daudzi citi jautājumi tika pārrunāti 2.Latvijas Lauku kopienu parlamentā. 

Pēc ekspertu domām, lai veicinātu lauku iedzīvotāju vēlmi līdzdarboties, ir jāveicina aktīvāku nevalstisko organizāciju un biedrību darbība lauku reģionos.

Pašu iedzīvotāju spēkos ir radīt nepieciešamo dzīves kvalitāti, un daļa lauku iedzīvotāju, to arī īsteno. Tam piemērs ir aktīvākie Vaidavas iedzīvotāji, kas izveidojot Vaidavas izglītības biedrību, īstenojuši vairākus Eiropas Savienības fondu projektus, bet ar to nav izdevies iedzīvotājus noturēt laukos

“Man liekas, ka pēc gadiem mums būs izremontēts gandrīz viss, ko var izremontēt. Nu, kas būs sabrucis, tas būs sabrucis. Mums vienkārši vairs nebūs cilvēku, kas darbojās tajās izremontētajās telpās,” saka Vaidavas izglītības biedrības dalībniece Vaira Vīra.

 Lauku reģionos ļoti svarīga ir pašu iedzīvotāju iesaistīšanās, jo tikai tā var panākt pārmaiņas. Citur Eiropā pieredze rāda, ka nevalstiskās organizācijas ir virzītājspēks, kas motivē cilvēkus sadarboties un realizēt kopīgas intereses.

“Strādājot individuāli, nav iespējams radīt lielas pārmaiņas. To iespējams paveikt, ja cilvēki darbojas kopā, iesaistoties lauku nevalstiskajās organizācijas vai neformālās grupās. Tāpēc ir svarīgi, ka viņi kooperējas,” uzsver Eiropas lauku tīkla rīcībpolitikas analītiķe Urzula Budziča- Tabora.

Pēdējos gados laukos tiek ieguldīti lieli finansiāli līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem. Mazpilsētas un reģioni paliek sakoptāki, tomēr reālā situācija rāda, ka dzīves kvalitāte uzlabojas, bet cilvēki laukos vairāk nepaliek.

“Varbūt mēs kaut kādā veidā varam samobilizēt un, sakārtojot resursus, varam padarīt to ikvienu vietu spēcīgāku, interesantāku un atraktīvāku un tikai tad domāt par ārējo resursu piesaisti, kas šajā gadījumā būs Eiropas Savienības finansējums,” uzskata biedrības "Latvijas Lauku forums" padomes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš.

Ne tikai ieguldītā nauda ir svarīga lauku dzīves uzlabošanai. Svarīga ir pašu iedzīvotāju vēlme darboties citādāk un izmantot pieejamos resursus.

“Informācijas tehnoloģijas paver ļoti plašas iespējas. Tā ir iespēja pārdot savu produkciju, tā ir iespēja atrast sadarbības partnerus,” norāda biedrības “Izglītības attīstības centrs” projektu vadītāja Aija Tūna.

Izglītības attīstības centra pārstāve informē, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā lauku iedzīvotāju aktivitāte ir ievērojami palielinājusies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti