Viņš norādīja, ka ES apņēmība līdz 2030.gadam būtiski samazināt emisiju kvotas ietekmēs visus Eiropas lauksaimniekus, tagad ES līderu sarunas ir finiša taisnē, lemjot, cik konkrēti jāsamazina piesārņojums katrai ES dalībvalstij.
Taču Latvijas lauksaimnieki šajā jautājuma ir „piemānīti”, jo ir ielobēta norma, ka piesārņojums tiek rēķināts no viena hektāra, līdz ar to lielās ražotājvalstis, piemēram, Francija un Nīderlande, ir izdevīgākās pozīcijā, jo no viena hektāra tās saražo daudz vairāk produkcijas nekā Latvija, kas ir absurdi, pauda Cimermanis.
Ar to gan Latvijas lauksaimnieki var tikt galā, kopā ar zinātniekiem strādājot pie tā, lai kāpinātu ražošanas efektivitāti, pārliecināts Mārtiņš Cimermanis. Viņš arī uzskata, ka iepriekš sarunās pieļauta kļūda, jo emisiju kvotu samazināšanā kā atskaites punktu, salīdzinot ar kuru būs jāmazina gaisa piesārņojums, ņēma vērā 2005.gada datus, kurus tagad nevar mainīt un pierādīt, vai tie bija precīzi.
Taču viņš uzskata, ka Latvijai jācīnās par to, lai nesamazinātu ražošanu, salīdzinot ar 2005.gadu – laiku vēl pirms krīzes un pirms straujas izaugsmes, un salīdzinot ar 2005.gadu ražošana ir jākāpina.
Cimermanis arī pauda neizpratni, kāpēc emisiju kvotu samazināšanas sarunās nav ņemts vērā tas, cik Latvijā ir daudz mežu un „kaut kur pazudis [piesārņojuma] absorbētais apjoms”, „mēs taču esam ļoti zaļa valsts”.
Zemniekos šāda „piemānīšana” rada neizpratni un sava veida dusmas, jo Latvijai jāsamazina ražošanas apjomi, lai gan esam "zaļāki", salīdzinot ar Franciju un Holandi, kas saražo vairāk, norādīja Cimermanis.
Tagad zemnieku organizācijām un Latvijas politiķiem jācīnās, savācot precīzus statistikas datus par ražošanu un pierādot, ka „neesam tāds piesārņotājs, kā uz papīra izskatās”.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības valstu līderi beidzot vienojās par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem. Valstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem, kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Par šiem rādītājiem ir bijušas ļoti smagas diskusijas.
Neoficiāli aprēķini gan liecina, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pauda, ka ir apmierināta ar panākto kompromisu par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem.
