Veselības ministrija cer, ka līdz šī gada rudenim pret Covid-19 varētu vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju. Kopumā varētu vakcinēties aptuveni 82% apmērā no kopējā iedzīvotāju skaita. Lai šādu kapacitāti sasniegtu, liela loma uzticēta ģimenes ārstiem.
Ar pirmo vakcinācijas plānu ģimenes ārsti esot iepazīstināti jau decembra vidū, taču tajā bija aprakstīta vispārēja darba organizācija, pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Šobrīd pieejamais plāns ir detalizētāks, taču joprojām nav saņemta pilnīga informācija
"Joprojām laikam jau neesam saņēmuši pilnīgu informāciju, bet tam ir objektīvs pamats. Piemēram, "AstraZeneca" vakcīna, kas paredzēta vairāk nekā 300 tūkstošu vakcīnu apmērā gada laikā, tātad, ja vēl vakcīna nav apstiprināta, tad es domāju, ka tās ir tādas prognozes," stāstīja Kozlovska.
Viņa atklāja, ka brīvdienās no Nacionālā veselības dienesta vai Slimību profilakses un kontroles centra tiks saņemta ziņa, ka pirmie ģimenes ārsti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā varēs vakcinēties pret koronavīrusu.
Pašlaik vakcinācijas plānā liela loma imunizācijas jaudā uzticēta ģimenes ārstiem un privātajām ārstniecības iestādēm. Kā norādīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārstu loma ir daudzkārt palielinājusies:
"Mūsu loma ir tik tālu palielinājusies, ka praktiski mums būs jāvakcinē 50% no iespējamajiem vakcinējamajiem. Tas nozīmē 25 tūkstoši nedēļā. Es teikšu, ka tā jauda ir ļoti liela."
Jau šobrīd ģimenes ārstiem ir intensīvs darbs saistībā gan ar Covid-19 slimniekiem, gan citiem pacientiem, tāpēc ārstiem ir bažas, vai pietiks cilvēku un telpu, lai nodrošinātu vakcināciju sagaidāmajā apmērā (dienā no 30–50 vakcinētajiem).
Lauku ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka, lai šo apjomu veiktu, ir nepieciešama vismaz trešā valsts apmaksāta māsa ģimenes ārstu praksē.
Tikmēr pašvaldības vēlas iesaistīties un sniegt palīdzību. Salaspils pašvaldības vadītājs Raimonds Čudars no "Jaunās Vienotības" stāstīja, ka, viņaprāt, būtu jāveido īpaši vakcinācijas punkti novadu centros.
"Nepieciešama daudz lielāka iesaiste no pašvaldības puses, jo pašvaldībām ir resursi. Mums ir telpas, un, otrkārt, mums ir arī iespēja informēt iedzīvotājus. Šobrīd pašvaldības šajā procesā nav iesaistītas nekādā veidā. Un paļauties uz apstākļiem, kad mums būtībā ir liela nacionāla krīze, tikai vienīgi uz veselības sistēmu, un piemērot tādas standarta procedūras, kuras līdz šim ir bijušas, manuprāt, nav iespējams," sacīja Čudars.
Šī ideja apspriesta ar pašvaldību pārstāvjiem Kuldīgā, Valmierā un Cēsīs.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja šādu ideju atbalsta, taču viņa nezina, vai to reāli varētu izpildīt pirmā pusgada laikā, ievērojot visas nepieciešamās prasības.
KONTEKSTS:
Valdībā iesniegtais Covid-19 vakcinācijas plāns paredz, ka tā īstenošana pamatā tiek saistīta ar "AstraZeneca" vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības iestādes. "AstraZeneca" vakcīnas Eiropas Savienībā gan vēl nav reģistrētas.
Pašlaik Latvija saņēmusi divas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 kravas – 23 400 vakcīnu devu. Jārēķinās, ka katrai personai vajadzīgas divas devas. Aizvadītajā nedēļā vakcinēti 2243 cilvēki, kas vērtējams kā lēns temps, bet paredzēts, ka divu nedēļu laikā vakcīnas saņems pārējie slimnīcu mediķi.
