Asociācijā norādīja, ka valdības apstiprinātais vidēja termiņa budžets paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019. gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.
"Eiropas Komisijas un OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē. Gan LLĢĀA, gan LVSADA pārstāvji bija vienisprātis par to, ka šāda valdības rīcība pasliktinās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, vairos tiesisko nihilismu, kā arī neatgriezeniski iedragās iedzīvotāju uzticību valstij, tādējādi izraisot nopietnu valsts drošības apdraudējumu," vēstulē medijiem norādīja LVSADA.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka LVSADA ir gatava plašām protesta akcijām, iekļaujot arī streiku un iziešanu ielās.
Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%. Taču vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020. gada valsts budžetu, valdība saprata, ka to nav iespējams izdarīt.
Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem papildus vajadzētu 191 miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni.
Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šobrīd politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru nav iespējams izpildīt.