Viņa norādīja, ka pacientu pieplūdums ārstu praksēs ir arvien lielāks. Pie ārsta dodas gan cilvēki ar hroniskām kaitēm, gan ir daudz pacientu ar sekām pēc iepriekšējā ziemā pārslimotā kovida. Tāpat cilvēki slimo arī ar citiem vīrusiem, kuru simptomi ir līdzīgi Covid-19.
Pēc Kozlovskas teiktā, 70% līdz 80% Covid-19 pacientu ārstējas mājās, bet notiek regulāra saziņa ar ārstu, ņemot vērā, ka nav zināms, kā var attīstīties slimības gaita. Katram tā ir individuāla. Protams, smagāk slimo cilvēki, kuriem jau ir kādas citas kaites.
Kozlovska arī stāstīja, ka smagi pārslimota Covid-19 gadījumā sekas ir hronisko slimību saasinājums, depresija un nogurums. Jauniem cilvēkiem sekas esot saistībā ar attālināto darbu – nogurums un depresija atsaucas ne caur fiziskām, bet garīgām vainām.
Ārste arī pastāstīja, ka rudenī beigsies valsts kvota laboratoriskajiem izmeklējumiem, jo tie Latvijā tiek intensīvi izmantoti. Viņa pauda cerību, ka tiks piešķirta papildu nauda izmeklējumiem, jo ir ļoti nozīmīgi sekot līdzi slimības attīstībai, īpaši arī attiecībā uz Covid-19.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
