Dienas ziņas

Graudaudzētāji kļūst par krāpnieku upuriem

Dienas ziņas

Ietves trūkums apdraud skolēnu drošību

Lauku ceļi nesaņem finansējumu remontam

Lauku ceļi nesaņem finansējumu remontam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lauku teritorijās attīstās daudzi lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu nozaru uzņēmumi, taču ceļi saražotās produkcijas eksportēšanai bieži ir sliktā stāvoklī. Tāpēc pašvaldības un uzņēmējus satrauc tas, ka novadiem ar reģionālās attīstības centriem, iespējams, turpmāk būs liegts saņemt Eiropas Savienības finansējumu lauku ceļu attīstībai. Viņuprāt, tas būtu kārtējais aicinājums iedzīvotājiem laukus pamest.

Viļakas novada zemnieku saimniecība "Kotiņi", kas specializējas graudkopības, sēklkopības un lopbarības ražošanā, gadā saražo septiņus līdz 10 tūkstošus tonnu produkcijas. Sējas laikā aptuveni divi tūkstoši tonnu sēklas graudu saimniecība eksportē uz Igauniju, taču pavasara šķīdonī četru kilometru garais grants ceļš līdz asfaltam nereti ir neizbraucams. „Tas apjoms, ko mēs atļaujamies saražot šeit uz vietas, to vairs nevarēs izvest Tad cilvēki saka mēs labprāt labāk pērkam Lietuvā – tas nekas, ka tālāk, bet mēs varam reāli atvest to pa lielu ceļu," norāda z/s „Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Tomēr valsts ne vienmēr saprotot pašvaldību problēmas. „Ne vienmēr mūs saprot – uzskata, ka tās 10 vai 20 mašīnas dienā, kas ir zemnieka dzīves un nāves jautājums, ka valsts mērogā tas nav nekas liels," saka Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas autoceļu attīstībai finansējumu plāno tikai no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Līdzekļi no valsts budžeta ceļu sakārtošanai nav paredzēti. Taču kā jau minēts, iespējams līdz 2020. gadam novadiem ar reģionālās attīstības centriem tiks liegta iespēja saņemt ES fondu atbalstu lauku ceļiem, kas var apdraudēt to jau tā neiepriecinošo stāvokli. „Piešķirtais finansējums, kas mums ir tagad, ko valsts piešķir pašvaldību ceļiem, ar to mēs varam tikai saremontēt ikdienas darbus," saka Vecumu pagasta pārvaldes vadītāja Ligija Logina.

Finansējuma piešķiršana lauku ceļu remontam, kuri bieži vien nav laboti kopš padomju laikiem, sniegtu lauku teritorijām izdzīvošanas iespēju. „Ir jābūt saprašanai vietējiem ierēdņiem un Rīgā, kas mums ir prioritāte – vai tas, ka ir saviem 20-25 pagasta iedzīvotājiem darba vietas un, ja ir ceļš, tad arī apsaimniekotas platības, zemes cena, zemes noma un tad bērni skolā un pārējais vai nu nekā nav," saka Ločmelis.

Gan lauku uzņēmēji, gan pašvaldību pārstāvji uzsver, ka ceļu būvēšanai nebūtu jānotiek tikai par Eiropas naudu. Kādreizējais Valsts autoceļu fonds nodrošināja zināmu skaidrību un stabilitāti, taču pašlaik autoceļiem iegūtais finansējums lauku ceļus uzturēt nespēj.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti