Kandavas novada Matkules sākumskolā mācās vien 35 audzēkņi, un visa skola šeit ir kā viena liela ģimene un bērniem tas patīk.
Skolniece Vanesa Jēgere slavē pavāri: „Un galvenais jau ir tā pavārīte.. - Ko viņa tādu garšīgu taisa? – Visu kaut ko, un, kad ir, piemēram, skolai dzimšanas diena, garšīgas kūkas taisa!”
Starpbrīžos skolas dārzā allaž atrodams arī kāds augļu mīļotājs, bet ziemā no pašu āboliem tiek gatavots kompots un ķīselis. LTV filmēšanas grupas viesošanās reizē mazajiem matkulniekiem pusdienās arī gaļas zupa un plovs. Pavārīte stāsta, ka 1,40 eiro esot pietiekama summa, lai varētu dabūt arī papildporcijas, un gribētāju netrūkst.
„Viņi labprāt zupas ēd, par ko Pārtikas un veterinārais dienests, kad atbrauc, brīnās, ka Matkules bērni ēd zupas. Bet viņi tiešām ēd… Nu saldos.. visus ēdienus viņi ēd ļoti labprāt,” gandarīta ir skolas pavāre Inese Brensone.
Jāpiebilst gan, ka mācību iestāde atrodas tālu no apdzīvotām vietām, un neēst skolā nozīmē neēst pusdienas vispār, tomēr tas laukos neesot galvenais iemesls.
Apstiprinājums tam gūstams arī Annas Brigaderes pamatskolā Tērvetes novadā, kur iespējas aizskriet līdz veikalam lielākas, bet izmantojot to vien retais.
„Jā, ļoti garšīgi šeit gatavo. Man garšo viss, ko taisa, nu dažreiz kāda zupa negaršo,” atzīst skolniece Anna Girstuna.
Pagatavot garšīgu un vienlaikus veselīgu ēdienu esot grūtāk, bet ne neiespējami. Pie sāls pieradušās garšas kārpiņas var apmānīt ar veselīgām garšvielām, bet galvenais jau ir mīlestība un atbildības sajūta, pārliecināta ir šefpavāre Māra Meļķerte: „Piedāvājuma klāsts, izejvielas tagad ir daudz lielāks, kā bija kādreiz, bet galvenais jau ir pavāra sirdsapziņa. Ja viņš dara to ar mīlestību, tad gala rezultāts sanāk tāds, ka bērni ēd!”
