Sertificētie sēklas lauki Viļakas novada Šķilbēnu pagasta "Kotiņos" aizņem vairāk nekā divus tūkstošus hektāru lielas platības. Ziemā noliktavas pilnas ar kviešu, rudzu, miežu, pupu, auzu un zirņu sēklām. Saimniekam ir ko rādīt.
“Nebūtu pagājušā gada lietus, mēs būtu saražojuši 9000 tonnu sertificēto sēklu, saražojām 7000 tonnas, kas arī ir pietiekoši daudz Latvijai,” pastāstīja Viļakas novada lauksaimnieks Aldis Ločmelis.
Sertificēta sēkla prasa ne tikai novākšanu, tā jāapstrādā un jāattīra, kas prasa lielus ieguldījumus. Papildus Kotiņos uzsākta pārtikas produktu ražošana – te top pupu un zirņu milti, lobītas pupas, šķelti zirņi, grūbas un rapšu eļļa.
“Daudz esam zaudējuši tai laikā, kad bija okupācija, arī, kamēr 25 gadus Eiropa ir stāstījusi, kā jādzīvo, bet centīsimies dabūt atpakaļ tās vecās tradīcijas, jaunos ēdienus, un dzīvot patīkamāk,” uzsvēra Ločmelis.
Savukārt Lauksaimniecību organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerālsekretārs Guntis Vilnītis uzskata – ja ir uzņēmīgi cilvēki, tad Latgalē var inovatīvi attīstīt saimniecības ar kvalitatīvu produktu – redzam gan graudus, gan zirņus, gan pupas.
Taču ne tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma ir atrast vēlamo attīstības virzienu, kas nodrošinātu gan uzņēmējdarbības attīstību, gan vides saglabāšanu un risinātu lauku mazapdzīvotības problēmas.
“Ir daudzi jautājumi, kas mūs sagaida nākotnē, pēc 2020. gada, redzēsim, kādi ir tie nosacījumi un kā lauksaimniekiem tajos rāmjos vajadzēs izdzīvot,” akcentēja Smiltenes novada lauksaimnieks Ivars Ādamsons.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsvēra nepieciešamību konkurēt Eiropas tirgū.
“Mēs esam pēdējā vietā ar platību maksājumiem, bet, neskatoties uz to, mēs redzam, cik sīksti ir mūsu zemnieki un kā viņi spēj konkurēt arī ar mazākiem maksājumiem, un vienā otrā ziņā mēs esam tālu priekšā Eiropai,” teica Treibergs.
Zemnieki atzīst, ka šis gads ieviesis savas korekcijas ilgstošā sausuma dēļ un iegūtā raža ne tuvu nebija atbilstoša ieguldītajam darbam un tehnikai.
Tomēr optimismu zemnieki nezaudē un, kā norādīja Latgales reģiona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns, ir iesēts daudz ziemāju, līdz ar to ir pamats cerēt, ka nākamais būs labs ražas gads.
Kamēr lauksaimnieku pārstāvji runā par aktuālām lietām, ko šogad vairs atrisināt neaizdosies, jo valdības arī vēl nav, saimnieces virtuvē gatavo Ziemassvētku cienastu – zirņu kotletes, pupu kotletes, saldo ēdienu no pērļu grūbām un pankūkas no pupu miltiem. Tas viss izaudzis un sarūpēts pašu saimniecībā.
“Mēs skatāmies uz ārzemēm, ņemam lielveikalos un ēdam, bet to, kas ir pašu mājās, izmetam ārā. Un izmetam labāko, un pērkam daudz apšaubāmas kvalitātes produktu. Mēs te pupas, zirņus, rapšu eļļu ēdam un piedāvājam arī citiem,” teica “Kotiņu” speciāliste Ināra Matisāne.
"Kotiņu" saimnieks Aldis Ločmelis šogad par ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā Latvijā, īpaši graudaugu un pākšaugu audzēšanā un pārstrādē, šogad saņēma augstu valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Viņa saimniecība dara godu visai Latgales pierobežai.
