Dienas ziņas

Konservatīvie uzvar Lietuvas Seima vēlēšanu 1. kārtā

Dienas ziņas

Bauskas dome iegādāsies daļu parka teritorijas

Lauksaimnieki novērtē autoceļu Ciblas novadā

Lauksaimnieki novērtē sakārtoto autoceļu Ciblas novadā 

Pašvaldības visā Latvijā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta programmā paredzētos līdzekļus, pēdējo gadu laikā ir uzlabojušas grants ceļus vairāk nekā 1200 kilometru garumā. Ceļa posms pārbūvēts arī Ciblas novadā, tomēr pierobežas iedzīvotāji uzsver, ka turpmāk programma  jāpārskata, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk lauku ceļu. 

Lauksaimnieks Valdis Astičs kopā ar tēvu saimnieko Ciblas novada Ražanovas ciemā, kur audzē gaļas liellopus un nodarbojas ar graudkopību. Abiem pierobežā pļavas, zālāji un labības lauki aizņem ap 300 hektāriem zemes. Ik dienu kā privātām, tā saimnieciskām vajadzībām viņi izmanto vienīgo mājām tuvumā esošo pašvaldības ceļu Franapole-Ražanova.

"Ceļu mēs izmantojam aktīvi, arī braucam ar vieglajām automašīnām.

Protams, sezonas laikā iet smagā tehnika uz tā ceļa, kombaini, traktori ar graudu piekabēm, dažādiem agregātiem. Pavasarī bija masas ierobežojumi uz ceļa," pastāstīja zemnieku saimniecības "Surikova" īpašnieks Valdis Astičs.

Lai veicinātu ieinteresētību arī turpmāk saimniekot pierobežā, pašvaldība šī ceļa pārbūvi iekļāva projektā, kam gūts Lauku atbalsta dienesta finansējums. Tā no kopējā ceļa garuma 2,8 kilometri sakārtota mazliet vairāk nekā puse.

"Ceļu izmanto zemnieku saimniecības, vietējie iedzīvotāji, arī vajadzības gadījumā skolēnu autobuss šeit brauc.

Mums ir galvenie kritēriji: vai ir apdzīvotība, vai ir uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, kādā stāvoklī ir ceļš. Un vai tiek savienots arī ar lielākas nozīmes ceļu," stāstīja Ciblas novada Attīstības nodaļas vadītāja Mārīte Romanovska.

Pašā programmā vajadzētu pārskatīt prasības par pārbūves apjomu, uzskata novada attīstības nodaļas vadītāja. Nereti līdz lauku saimniecībām un uzņēmumiem ved ceļi, kam nepieciešami minimāli uzlabojumi.

"Ļoti sadārdzina, jo vajag noņemt ļoti daudz virskārtas, tad uzlikt, tad tie grāvji. Varbūt to tiešām var pārskatīt un nedaudz kaut kā atvieglot, kā arī kvota, kas tiek piešķirta pašvaldībām – tā nākotnē būtu varbūt jāpārskata," stāstīja Romanovska.

Ciblai piešķirtā kvota ir 710 000 eiro. Citiem novadiem finansējums ir pat trīs reizes mazāks, bet ir arī aptuveni četrus miljonus eiro liels. Tas atkarīgs no ceļa garuma, lauksaimniecības lopu skaita pašvaldībā un citiem faktoriem. Savukārt būvdarbu veicēji bieži vien saskaras ar iedzīvotāju aizrādījumiem.

"Daugavpils novadā un Jēkabpils novadā, Pļaviņu novadā diezgan daudz tie ceļi sabūvēti ir. Vienmēr ir tie paši jautājumi par nobrauktuvēm.

Saimniekiem vienmēr vajag vairāk, un vienmēr vajag platākas,"

stāstīja uzņēmuma "Mikor" būvdarbu vadītājs Lauris Kalniņš.

Visā Latvijā Lauku atbalsta dienesta programmas gaitā pēdējos gados grants ceļi pārbūvēti 1224 kilometru garumā, visvairāk – 71 – no tiem uzlabots Gulbenes novadā, kam seko Alūksnes un Bauskas novadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt