Lauksaimnieki nobažījušies par arvien lielāku zemju platību nonākšanu ārzemnieku rokās

 „Būt saimniekiem savā zemē” – ar šādu domu uz protesta akciju Rīgā otrdien pulcēsies Latvijas lauksaimnieki. Tie vēlas skaidrību zemes iegādes kritērijiem lauksaimniecības zemei un panākt, lai Latvijas zeme nenonāk ārzemnieku rokās, bet paliek Latvijas zemnieku un lauksaimniecības produkcijas ražotāju īpašums.

Lai arī pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par zemes  privatizāciju lauku apvidos, tomēr šīs izmaiņas nerisinās problēmas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, uzver lauksaimnieki. Būtībā „vilciens jau sen ir aizgājis”, liela daļa zemju, apejot likumu, jau ir nonākusi ārvalstnieku rokās, un šis process joprojām turpinās, jo Latvijas zemnieks nevar konkurēt ar lielo Eiropas zemju uzpircēju lobiju un zemes iegādes un cenu kāpuma tempiem – šādu domu izsaka lauksaimnieki Latgalē un Sēlijā, kas atbalsta protesta akcijas, bet nelolo lielas cerības uz iespēju zemi  saglabāt Latvijas pilsoņu īpašumā.

Z/s „Zālītes” īpašnieks un kooperatīva "Sēlijas āres" valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atbalsta lauksaimnieku protesta akciju, un nav izslēgts, ka otrdien pats vai viņa kolēģi pievienosies protestētāju pulkam, lai arī pateiktu, ka Latvijas zemei ir jābūt Latvijas valsts pilsoņu un zemes darbu darītāju rokās.

Zemīte aiziet prom no latviešu zēniem. Tā mums ir žēl, jo mēs taču te gribam un saimniekot. Pagaidām mēs neesam konkurētspējīgi,” atzīst Kveders.

Tāpēc tīrumi un lauki no latviešu rokām izslīd kā smiltis starp pirkstiem un nonāk ārvalstnieku rokās, uzsver Kveders. Viņa vadītais kooperatīvs ir pietiekami liels un apsaimnieko ap 2000 ha zemju, tomēr vienalga nespēj konkurēt ar lielo Eiropas lobiju interesēm - zemi ir spiests nomāt un pēdējos gados tieši zemju pārdošanas dēļ ir pat zaudējis nomāto un apstrādāto zemju platības. „100 hektāri ir aizgājuši pa beidzamajiem gadiem (..) Ārzemnieki piedāvā it kā labākas cenas (..) Kosmiskas summas,” nosaka lauksaimnieks.

Dienvidlatgales lauku konsultants Artis Simanovičs saskāries ar ne vienu vien gadījumu, kad Latvijas zemniekiem, tostarp jaunajiem, lai uzsāktu saimniekot, nākas zemi nomāt no ārzemniekiem. Tomēr juridiski grūti ir pierādīt un reāli apzināt, cik zemju šobrīd, apejot likumu, ir nonākušas ārvalstnieku rokās.

Viņš lēš, ka aptuveni 15% zemes varētu piederēt ārzemniekiem. Tomēr Simanovičs piebilst, ka neviens nezina, cik daudz zemes šobrīd Latvijā pieder ārzemniekiem. Daudzu īpašumu patiesie īpašnieki slēpjas aiz dažādu uzņēmumu izkārtnēm.

Tiesa, pašvaldībās par to ir nojausma, runājot par savu novadu, stāsta Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna. Taču tie ir tikai provizoriskie dati un nemaz nav zināms, kāda situācija ir kopumā valstī. Tāpēc ir pārliecība, ka daudz kas likumprojektā par zemju tirdzniecību jau ir nokavēts un neglābjami zaudēts.

Valdība ir pārāk ilgi turējusi atvilktnē svarīgu dokumentu, kas skar valstij tik svarīgu jautājumu - saka Daugavpils un Ilūkstes novada lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns.

Laucinieki ir pārliecināti, ka pašiem ir jābūt saimniekiem savā zemē, neatkarīgi no tā, vai tas ir liels zemes apsaimniekotājs un ražotājs vai jaunais zemnieks, kas tikai vēlas sākt darboties un attīstīties laukos, vai pat nelielas piemājas saimniecības saimnieks, kuram šie nedaudzie, bet savi zemes hektāri ir iespēja uzturēt un pabarot ģimeni un izskolot bērnus - par to pārliecināti cilvēki laukos. Tā saka tie, kas tos vēl nav pametuši, un cer, ka tas likuma nebūšanu dēļ nebūs jādara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt