Mārupes pagasta „Lielceru” saimnieki specializējušies sporta zirgu turēšanā un apmācībā, šeit ik dienas notiek darbs manēžā un treniņu laukumos, zirgi regulāri tiek vesti pastaigās. Saimniecībai pieder tikai deviņi hektāri zemes, tāpēc kaimiņienes piedāvājums iegādāties vienu no viņas zemes gabaliem pērn uzņemts ar atsaucību.
Kad zemnieku saimniecība “Lielceri” vēlējās piepirkt klāt vēl zemi, viņiem ne prātā nenāca, ar kādām grūtībām nāksies saskarties. Tik lielas naudas – 22 tūkstoši latu - zemes pirkšanai saimniekiem nebija, tādēļ viņi nolēma pieteikties aizdevumam, izmantojot zemes iegādes kreditēšanas programmu. Dokumentu kārtošana prasījusi pusgadu. Izziņa no mērnieka, vērtējums, papīrs no pagasta par pirmpirkuma tiesībām, līgums pie notāra, zemesgrāmata, ganāmpulka reģistrs, nodeva valsts kasē, vēlreiz notāra izziņa – tā ir tikai daļa no visa papīru klāsta, kas bijuši nepieciešami, lai saņemtu aizdevumu. Vai tiešām viss bijis tik būtiski nepieciešams?
„Juridiskie dokumenti – obligāti vajadzīgi. Bet ir daudz grāmatvedības dokumentu, ko no mums grib izspiest un kas nav vajadzīgi. Ganāmpulka izziņa? Jā, to arī prasīja, bet to taču varētu paskatīties mājas lapā... bet vajag papīru. Un mapīte galu galā itin bieza,” stāsta saimnieks Imants Penelis.
„Lielceru” īpašnieks saka – viņam viss izdevies, jo viņš ir grāmatvedis, bet jebkuram tas nav pa spēkam. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc gada laikā zemnieki izmantojuši tikai trešo daļu doto iespēju zemes iegādei.
Nogaida arī zemes īpašnieki
„Zemes īpašnieki ar bažām skatās, kā būs ar zemes nomām, tāpēc arī nepārdod, bet, ja pārdod, tad cenas ir ļoti augstas. Un pārdod investori, tie, kas ir zemes iepirkuši. Pārdod ar visu saimniecību, un tās ir lielas investīcijas. Bet faktiski ir piesardzīgs brīdis – visi gaida, kas būs ar 2014. gadu,” skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs mārtiņš Cimermanis.
Lauksaimnieku organizācijas uzsver arī pozitīvo pusi – zemes tirgus ir sakustējies, un divas trešdaļas no saimniecībām, kas pieteikušās aizdevumiem, ir mazās, pat mikrosaimniecības. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1200 latu par hektāru.
„Daudzi zemnieki grib iegādāties zemi, kas blakus. Pozitīvi, ka daudzas bankas pazeminājušas kredītprocentus. Sliktais ir tas, ka 10 miljoni nav iztērēti,” norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma tomēr pozitīvi vērtē jau to vien, ka pašmāju zemniekiem izdevies iegādāties divus ar pusi tūkstošus hektāru zemes, kas tiks izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Bet birokrātija pamazām jau tiekot mazināta. Programmā paredzēts, ka Lauku attīstības fondam pieteikumi jāizskata septiņās dienās, un viss ir atkarīgs no tā, ar kādiem dokumentiem zemnieks atnāk.
„Ja viss ir kārtībā, tad septiņas dienas, bet parasti visa kā trūkst, tad nav zemesgrāmatas, tad kas cits... bet zemniekam vajag tūlīt, jo pārdevējs var pārdot citam. Tas ir mūsu uzdevums, Hipotēku banka bija atnākusi ar priekšlikumiem, mēs tos liksim iekšā un uzlabosim - mēs esam pretīnākoši programmai – lai strādā,” cerīga ir zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Zemes iegādei visvairāk aizdevumu apstiprināti Zemgalē – 34 saimniecībām, savukārt Latgalē tikai sešām. Aizdevumu pieteikumi tiks pieņemti līdz šā gada beigām.
