Biedrības “Zemnieku saeima” eksperte Iveta Grudovska intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka emisiju mazināšana lauksaimniekiem būs jauns izaicinājums, tāpēc tas būs ilgtermiņa process.
Lauksaimnieki arī atzinuši, ka būs vajadzīga zinātnieku palīdzība, lai saprastu, kas un kā rada emisijas un kā to iespējams samazināt. Eksperte norāda, ka lielākais izaicinājums ir spēja izmērīt emisiju ietekmi, lai varētu vēlāk teikt, ka kaut kas tās samazina. Tiešu tur ārkārtīgi vajadzīga finansiāla palīdzība zinātniekiem.
Dažādi priekšdarbi gan notiekot, tomēr Latvija viena ar šiem izaicinājumiem netikšot galā, un būtu jāiesaista arī Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnieki. Grudovska pauda, ka teorētiski līdz 2020.gadam var atļauties saimniekot, kā līdz šim, tomēr šis laiks būtu jāizmanto, lai sagatavotu emisiju mazinājumam.
Pērn decembrī Parīzes ANO klimata konferencē 195 valstis panāca vienošanos par cilvēka darbības izraisītās globālās sasilšanas ierobežošanu. Globālās vienošanās paredz globālās temperatūras pieaugumu iegrožot līdz diviem grādiem pēc celsija. Tā būs saistoša, un vadošā loma kaitīgo izmešu samazināšanā būs jāuzņemas turīgajām attīstītajām valstīm.
Lai gan konkrēti Eiropas valstu mērķi emisiju mazināšanā gan vēl nav zināmi, tomēr lauksaimniecībā jau iezīmējušās bažas par to, atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Gatavojoties Parīzes konferencei, Eiropas Savienība savu pozīciju saskaņoja jau 2014.gadā, un arī Latvijā tolaik bija karstas diskusijas par to. ES apņēmusies līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gadu, par 40% samazināt emisijas.
Tomēr aizvien nav skaidrots, kāds būs katras valsts apjoms. Iespējams gan, trūcīgākām valstīm nepieciešamā samazinājuma apjoms būs mazāks.
