Dienas ziņas

Līdz 6.janvārim slēgta Pļavniekkalna sākumskola

Dienas ziņas

Dikļos gatavojas pirmo Dziesmu svētku 150. jubilejai

Grozījumi likumā par zemes privatizāciju

Lauksaimnieki iestājas pret zemes iztirgošanu ārzemniekiem

Nākamā gada maijā beidzas zemes iegādes moratorijs, un turpmāk Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi lauksaimniecības zemi varēs iegādāties ar tādiem pat noteikumiem kā Latvijas pilsoņi. Lai zemes iztirgošana ārzemniekiem nenotiktu, lauksaimnieku organizācijas kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) vairāk nekā gadu strādājušas pie grozījumiem Zemes privatizācijas likumā. Tajā skaidri definēts, ka zemi Latvijā var iegādāties tikai vietējie zemnieki, kas nodarbojas ar ražošanu. Taču Saeimas deputātu viedokļi zemes jautājumā ir stipri atšķirīgi.

Attiecībā uz grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, Saeimas deputātu vidū nav vienprātības. Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju izlolotā ideja noraidīta.  Nacionālā apvienība ieteikusi vienkārši pagarināt 2003. gadā pieņemto un jau vienreiz pagarināto pārejas periodu zemes iegādei. Zemnieku saeima par šādu attieksmi pauž neizpratni.

„Šo normu mēs nespēsim saskaņot ar ES, jo 2011.gadā mēs jau šo moratoriju esam pagarinājuši, kopā ar ZM gadu strādājuši pie grozījumiem zemes privatizācijas likumā, kurā skaidri nodefinējam, kas varēs iegādāties zemi, kādi kritēriji jāizpilda. Ja netiks steidzamā kārtā skatīti šie grozījumi un virzīti uz apstiprināšanu, tad 2014.gada 1. maijā beidzas moratorijs, tas nozīmē, ka jebkura ES fiziska vai juridiska persona varēs Latvijā iegādāties zemi. Ir deputātiem jāskatās ilgtermiņā – ko viņi varēs pateikt saviem mazbērniem, kad viņiem nebūs savas zemes, kur strādāt un saimniekot," sašutumu pauž biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns uzsver, ka zemes iegādes ierobežojumi, kas bijuši spēkā no 2003. gada un pagarināti, ir bezjēdzīgi, jo nav devuši rezultātus. Ārvalstu pilsoņi, par spīti ierobežojumiem Latvijā iegādājušies vismaz 100 tūkstoš hektāru zemes:

Mēs pirms diviem gadiem nospraudām skaidru mērķi – ka zeme paliek vietējo rokās, otrkārt – katrs zemes hektārs ražo. Un šīs ir divas nesaraujamas lietas - ja mēs nesapratīsim, ka zeme jāieved ražošanā, viņa aizplūdīs pie ārzemniekiem."

Kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām izstrādātie grozījumi paredz, ka zemi īpašumā varēs iegūt līdzšinējais lauksaimnieks, pierādot, ka pēdējos trīs gadus viņš guvis ieņēmumus no graudkopības, augkopības, piena vai gaļas lopiem, cūkām vai kazām.

„Zemnieku federācija arī ir par to, ka lauksaimniecības zeme jāizmanto ražošanai. Katras valsts uzdevums ir gādāt par savu zemnieku izdzīvošanu Latvijas laukos. Jādomā, lai saimniecības spētu uzturēt zemnieku ģimenes," saka Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.

Bauskas novada zemnieks Agris Veide novērojis tendenci, ka uz laukiem strādāt vēlas nākt aizvien vairāk cilvēku. Lauki nepaliks tukši.

„Ja mēs gribam savu sapni – Nacionālās attīstības plānu realizēt - un runājam par ekonomisku lēcienu, tad lielāko pienesumu var dot tās saimniecības, kas šobrīd veidojas un var iesaistīties ražošanā," norāda Agris Veide.

Latvijas valdībai ir jāizmanto visi resursi, lai ierobežotu zemes iztirgošanu ārzemniekiem, un vēl ir iespējams to izdarīt – uzskata lauksaimnieku organizācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt