Sadaļas Sadaļas

Lauksaimnieki iesnieguši Plešam prasību veidot dialogu; gaida atvainošanos no ministra

Lauksaimnieku biedrības šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (“Attīstībai/Par!”) iesniedza savu prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu. 

ĪSUMĀ:

  • Zemnieku biedrību nesaskaņas ar ministru raisījusi Pleša vadītā Latvijas Vides aizsardzības fonda komunikācija.
  • Lauksaimnieki iesniedza VARAM prasību par dialoga veidošanu. 
  • Zemnieki ministram lūdz atvainoties par publikāciju, kurā lauksaimniekus nosauc par "masu slepkavām".
  • Lauksaimnieki arī lūdz atjaunot lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi.
  • Ministrijai lauksaimnieku nostāja ir nesaprotama, jo Plešs līdz šim ir veidojis dialogu ar nozari.
  • Tikmēr premjers uzskata, ka konflikts mediju telpā starp lauksaimniekiem un Plešu ir lielāks, nekā tas ir patiesībā.

Zemnieku biedrību nesaskaņas ar vides ministru raisījusi ministra vadītā Latvijas Vides aizsardzības fonda komunikācija, kas apgalvo, ka “zemnieki ir masu slepkavas, kas ir pret zaļo kursu un tamlīdzīgi”, to Latvijas Radio intervijā sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Lauksaimnieki iesnieguši Plešam prasību veidot dialogu; gaida atvainošanos no ministraLinda Spundiņa

Zemnieki sagatavojuši VARAM ministram iesniegumu, tajā iekļaujot četras prasības: panākt, ka Pleša vadītais Latvijas Vides aizsardzības fonds, veidojot materiālus, kurus izplata sabiedrībā, pieaicina ne tikai vides organizācijas, bet arī nozares ekspertus, lauksaimniecības un mežsaimniecības pārstāvjus, citādāk topot nepatiesa informācija publiskajā telpā. Atjaunot lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi, lai uzsāktu dialogu starp uzņēmējiem un vides aizsardzības organizācijām. Pārskatīt un veikt izmaiņas Vides aizsardzības fonda vadības sastāvā. Tiek lūgts ministram atvainoties par publikāciju, kurā lauksaimnieki tiek nosaukti par “masu slepkavām”.

Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka situācija šobrīd ir “izaugusi līdz konfliktam”. Organizācijas ir ilgstoši mēģinājušas veidot diskusiju ar ministru, tomēr nav sekojis loģisks risinājums sēsties pie galda un risināt problēmu, viņa sacīja. 

Tādēļ trešdien, 30. jūnijā, pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ēkas notika akcija, kurā ministram tika iesniegta attiecīgā prasība. Dzelzkalēja-Burmistre akcentēja, ka trešdien notikusi neliela protesta akcija, tomēr, nesekojot reakcijai, nākotnē varētu norisināties lielāka mēroga protesti un pat ministra demisijas pieprasīšana. 

Strēlnieku laukumā Rīgā uz plakātiem bija saukļi “Atbalstām zaļo kursu. Neatbalstām dezinformāciju”, “Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu”. Tā nozare pauda savu sašutumu un aicināja Plešu uz dialogu.

Latvijas Jauno zemnieku kluba pārstāve Sandra Eimane norādīja: “Sāpe ir par to, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija, lauksaimnieku apmelošana, netiek iesaistīti atbilstošie eksperti, veidojot informāciju un to sniedzot plašākai sabiedrības daļai. Veidojot sarunas no lauksaimnieku puses ar VARAM ministriju, nav pretī atbildes, nav reakcijas. Mēs esam, protams, par zaļo kursu, kopīgu sadarbību un mērķiem, kas ir vidi saudzējoši, bet, lai būtu dialogs, ir vajadzīgas divas puses, bet šobrīd ir tikai lauksaimnieku puse.”

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš cer, ka ministrs saņems vēstījumu un būs gatavs uzsākt dialogu ar nozari. “Šis ir kārtējais mēģinājums mums uzrunāt ministru uz šī dialoga veidošanas sākšanu, kur mēs jau gandrīz vairāk nekā mēnesi gaidām, kad ministrs apsēdīsies ar mums pie galda un mēs elementāri izrunāsim jautājumus, kas mums ir aktuāli,” viņš sacīja. 

VARAM valsts sekretāra vietniecei Aldai Ozolai nav saprotama zemnieku organizācijas rīkotā akcija, jo ministrs mēneša sākumā jau tikās ar nozari, kā arī regulāri tiek veidots dialogs. Savukārt pārmetumi par dezinformāciju, kas izskanēja Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajā raidījumā ''Eiropas hitu radio'', esot jārisina tiesiski, jo ministrs neatbild par raidījumu saturu.

Ozola skaidroja: “Jautājums tiek risināts tiesiskā veidā. Tiks ierosināts Vides aizsardzības fonda padomei lauzt līgumu ar finansējuma saņēmējiem. Šie jautājumi jārisina juridiski, nevis emocionāli. Arī ministrs, kad tikās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, pauda nožēlu, ka šāds pārpratums ir izveidojies, un sacīja, ka tas tiek risināts.”

VARAM solījās atkal uz sarunu aicināt nozari, lai izrunātu radušās nesaskaņas.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka, viņaprāt, konflikts mediju telpā starp lauksaimniekiem un Plešu ir lielāks, nekā tas ir patiesībā, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešamas sarunas, kur sanāktu kopā VARAM, Zemkopības ministrija, lauksaimnieki un vides aizstāvji. "Ir jāatrod kopsaucējs. Nedomāju, ka situācija ir tik slikta, cik tā tiek stāstīta," sacīja premjers. 

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš atbalsta lauksaimnieku viedokļa paušanu, jo nozarēm ir biežāk par sevi jāatgādina politikas veidotājiem.

“Tas būtu jādara visiem, cik lielā mērā viņi to spēj. Latvijas specifika ir tāda, ka mēs esam vāji, sašķelti, ka īsti jau nespējam. Tās balsis, kas ir, ir patiesībā diezgan maz un diezgan klusas. Un uz visa šī fona lauksaimnieki varbūt mazliet arī izceļas. Bet tagad skatīties uz to kaut kā šķībi – nē. Es to redzu pilnīgi otrādi – tas ir pilnīgi pareizi,” norādīja sociologs.

Tikmēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājam Gustavam Norkārklim ir pretējs viedoklis. Viņa ieskatā, šie protesti drīzāk šķeļ lauksaimniekus, jo šis nav visas nozares viedoklis.

“Mēs kā bioloģiskie lauksaimnieki nepiedalāmies šajos protestos. Šis viss ir pārspīlēts. Uzskatām, ka nekas tik traģisks nav noticis, lai vajadzētu rīkot protestus. Drīzāk dialogs ir noticis un notiek ar vides ministru, un ļoti atsaucīgs ministrs ir. Drīzāk jau, ka šīs organizācijas, kas rīko protestus, nevis vēlās dialogu un diskusijas, drīzāk vēlas [uzspiest] savu pareizo viedokli. Droši vien sakritības pēc šodien tas protests notiek, kad VARAM ir darbagrupa par pesticīdu ierobežošanu apdzīvotu māju tuvumā,” pauda Norkārklis.

Sagatavotajā prasībā ministram apvienojušās virkne organizāciju – "Zemnieku saeima", Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Lauksaimnieku apvienība, – tās kopumā apvieno gandrīz 10 000 lauksaimnieku un mežu īpašnieku, kuri apsaimnieko aptuveni 70% Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt