Panorāma

Panorāma

Panorāma

V.Kairišs Dailē sāk ar «Jūsmotājiem» tiešsaistē

Lauksaimnieki baidās palikt bez viesstrādniekiem

Lauksaimnieki baidās palikt bez viesstrādniekiem

Zemnieki Latvijas laukos pamazām gatavojas pavasara sējai, agrās kultūras, kā pupas un zirņi jau iesēti, drīz būs laiks arī miežiem, vasaras kviešiem un citām kultūrām. Taču šogad ik pavasara bažām par gaidāmajiem laikapstākļiem pievienojušās arī citas – vai rudenī pietiks darbarokas ražas novākšanai.

Kaut arī bezdarbnieku rindas pilsētās aug arvien garākas, laukos atrast strādniekus nav nemaz tik viegli. Ozolnieku novada zemnieku saimniecībā “Tirgoņi” saimnieks jau pats saviem spēkiem sastādījis agros kartupeļus. Pārējiem laukiem būtu nepieciešama darbinieku palīdzība. Uz internetā izvietoto darba sludinājumu zvanot daudzi, bet īstus strādātājus tā arī nav izdevies atrast. 

“Tirgoņu” saimniecība apsaimnieko 30 hektārus, kuros audzē sīpolus, lokus, zirņus, kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus, ko pārdod gan vietējiem tirgotājiem, gan eksportē uz Igauniju. Vasaras-rudens sezonā nepieciešami 10 darbinieki. Pēdējos trīs gadus saimnieks algoja ukraiņus, moldāvus un uzbekus, bet  Covid-19 dēļ tos ievest pašlaik nav iespējams. Tādēļ šoreiz viņš ar sludinājumu internetā mēģina uzrunāt vietējos cilvēkus. Interese ir liela.

"Trīs dienas es faktiski nevaru pastrādāt. Man tikai jāatbild uz telefona zvaniem. Zvana dažādi cilvēki. No Rīgas pavārs piezvanīja. Tad masiere no Jelgavas piezvana un meklē darbu, jo bez darba palikusi. Tad mūzikas skolotājs pazvana, 63 gadi," stāsta zemnieku saimniecības “Tirgoņi” īpašnieks Augusts Sīlis.

Prasības ir pieticīgas. Nekāda pieredze vai īpašas prasmes nav nepieciešamais. Galvenais – fiziska izturība un apzinīga attieksme pret darbu. Alga aptuveni 850 eiro “uz papīra”, bet tā var mainīties atkarībā no padarītā apjoma. Bezdarbnieku skaits Latvijā šomēnes pārsniedza 67 000 cilvēku skaitu, bet  nokomplektēt 10 strādnieku brigādi “Tirgoņos” tā arī nav izdevies. 

"Es jau ceru, ka izdosies kaut ko nokomplektēt, bet tas var ieilgt. Un tā brigāde būs tikai, kamēr ierobežojumi un citi darbi ciet. Tiklīdz beigsies ierobežojumi, tā viņi pacels cepures un es te palikšu viens pie sasistas siles," turpina zemnieks.  

To, ka ārkārtējās situācijas dēļ piedzīvotās masu atlaišanas nebūs glābiņš vietējiem lauksaimniekiem, apstiprina arī biedrība “Zemnieku saeima”. Ir vairāki pozitīvi piemēri, kur bijušie "Latvijas dzelzceļa" vai lidostas "Rīga" darbinieki atraduši līdzvērtīgus darbus zemkopībā, bet nozari kopumā tie neglābšot. 

"No vienas puses, mēs varbūt varējām cerēt, ka lauksaimniecībā varēsim nodarbināt tos cilvēkus, kas atgriezušies no ārzemēm vai īslaicīgi palikuši bez darba. Tomēr situācija Rietumeiropā ir savdabīga. Arī Vācijā, Francijā un citās valstīs valdības redz, ka uzņēmēji nevarēs iztikt ar vietējo roku darbu. Tādēļ tiek organizēti pat speciāli reisi, ar kuriem no Austrumeiropas uz Rietumeiropu nogādā cilvēkus, kuri strādās augļkopības un dārzkopības sektorā," stāsta biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. "Droši vien arī mums būs jādomā par trešo valstu darbiniekiem."

Pērn lauksaimniecības sezonas darbos Latvijā bija nodarbināti aptuveni 10 000 ārvalstnieku. Ja līdz ražas novākšanai robežas vēl būs slēgtas, zemnieku organizācijas varētu lūgt valdības atļauju izņēmuma kārtā ievest viesstrādniekus arī šogad.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti