Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Lauksaimnieki izvērtē aizvadīto gadu

Lauksaimnieki: Aizvadītais gads ir bijis izaicinājumu pilns

Neprognozējami laika apstākļi ar plūdiem un lietavām,  darbaspēka trūkums laukos, joprojām zemākās Eiropas subsīdijas – lauksaimniekiem  gads ir bijis izaicinājumu pilns. Bet zemnieki ir stipri un prot saskatīt arī dzīves gaišo pusi.

Zemgales lauksaimniekiem gada nogalē ir tradīcija pulcēties kopā Raimonda Kazbuķa „Mūrniekos”, lai omulīgā gaisotnē pieminētu aizgājušo gadu un runātu par nākamo. Raimonds Kazbuķis ir viens no tiem veiksmīgajiem Rundāles saimniekiem, kas sešās dienās paspēja nokult labību un ko, līdzīgi kā daudzus citus Zemgales graudu audzētājus, lietavas neskāra. Tomēr arī viņš saskāries ar darbaspēka trūkumu ražas novākšanas laikā:

„Problēma, ka cilvēku darbs ir maz apmaksāts; ne jau aiz prieka brauc strādāt uz Angliju. Mēs to risinām tā – mēs esam viena komanda, es prasu – kādas tev vajadzības? Mēs to risinām, cilvēks ir apmierināts.”

Daļa lauksaimnieku uzskata, ka viesstrādnieku ievešana Latvijā nebūtu pareizs solis. Tomēr pareizi neesot arī tas, ka cilvēki laukos nestrādā un dzīvo no pabalstiem. Šķiet, ka nākotnē bez sezonas strādniekiem neiztiksim.

„Es zinu daudzus saimniekus, zemeņu audzētājus, kas no Ukrainas ieved skolotājas, un saimnieki ir apmierināti. Būs kā kādreiz, kad biešu ravētājus veda no Ukrainas,” piebilst z/s „Līdakas” īpašniece Inese Ceplīte.

Joprojām par netaisnību zemnieki uzskata platību maksājumus, kas Latvijai ir vieni no zemākajiem Eiropā, tam piekrīt arī  z/s “Mārsili” īpašnieks Pēteris Sējāns:

„Līdz ar to mums ir grūti konkurēt ar Rietumeiropu, tāpēc arī mēs nevaram tik strauji attīstīties un sasniegt jebkādu līmeni. Bet, ja ir mazāki maksājumi, tad mēs dzīvojam sliktāk nekā vecās Eiropas Savienības dalībvalstis.”

Tomēr ir arī gada mazie prieciņi, kas sasummējas lielos priekos. Kooperatīvajai sabiedrībai ,,Latraps” gada prieks ir par to, ka uzņēmums atzīts par eksporta čempionu un saņēmis „Eksporta un inovācijas balvu 2017”. Mūsu kvieši tiek sūtīti uz Spāniju, Ziemeļāfriku, Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem.

„Šogad kulšana sākās vēlāk, bija satraukums – kuģi jau nāk, bet graudu vēl nav, bet beidzās viss labi - ko daba nepaņēma, tas tika novākts. Atstāts tik daudz kā sēklai,” saka „Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

„Latraps” agronoms Ģirts Ozols: „Šis gads nebija tas sliktākais, problēmas būs nākošgad – ļoti slikti iesēti ziemāji vai vispār nav iesēti, tad viss tiek likts uz vienas kārts vasarā.”

Z/s “Vangaļi”saimniece Ingrīda Purmale: „Redzot to, kas notika Latgalē, Vidzemē, Kurzemē – mēs Zemgalē varam Dievam pateikties, ka nosargāja. Ziemas rapsis ir labs, bet ziemas kviešiem izslīka gabali, gaidīsim pavasara sauli.”

Bet gada pārsteigums Raimonda Kazbuķa viesiem  bija saimnieka sacerētā dzeja par norisēm laukos.

„Šogad bij tas grauda ceļš sarežģīts un grūts...”

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti