Mazzalves pagasta “Krastu” uzņēmumā un saimniecībā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Saimniecības vadītājs Kaspars Ādams arī atzīst, ka daudzo gadu gaitā saimniecībā ir bijuši negadījumi, tiesa bez smagām traumām.
Visaugstākie riski esot, strādājot ar lauksaimniecības tehniku, un pēdējo gadu tendence ir neuzmanības kļūdas, paralēli darbam lietojot telefonus, uzskata Ādams.
“Telefons ir problēma ne vien satiksmē, bet arī braucot ar traktoru,” klāsta Ādams. “Cilvēki raksta īsziņas vai sēž internetā. Tāpat traktorā var skanēt pārāk skaļi mūzika un darbinieks var neredzēt, ka aizmugurē kaut kas ieķīlē un sāk svilt. Tāpat ar telefonu mums ir bijusi situācija, ka darbinieks stāv pie vārtiem, kur dzīvnieki iet cauri, viņš uz brīdi novērsās telefonā, bet lops strauji griežoties trāpīja pa vārtiņiem un tie vienkārši atsitās tam cilvēkam pa seju un pārsita degunu. Kam tad īsti ir tā atbildība šādā situācijā?” retoriski prasa Ādams.
Tāpat zemnieks vērtē, ka no lauksaimniecības negadījumiem iespējams izvairīties vien tad, ja saimnieks bez drošības instruktāžu nodošanas arī pats izvērtē, kam riskantos darbus uzticēt, un patiešām bīstamo situāciju varbūtību pārrunā vairākkārt.
“Visur jau grib, lai būtu papīri vispirms, bet ir situācijas, kuras [dokumentos] nevar paredzēt. Ir visādi riski. Kad tu sēdini uz traktora cilvēku, ir jābūt pārliecībai, ka viņš pratīs rīkoties un darboties ekstrēmās situācijas. Reizēm tu uzsēdini uz tā traktora jaunus čaļus vai nepieredzējušus cilvēkus un tad var notikt daudz kas. Viņš domā, ka tur [tehnikā] var līst iekšā, bet krekls var aizķerties un ieraut iekšā. (..) Papīrus jau var parakstīt jebkurš,” norāda Ādams.
Kopš septembra sākuma Valsts darba drošības inspekcija veic pārbaudes augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Inspekcijas apkopotie dati liecina, ka nozarē ik gadu pieaug nelaimes gadījumu skaits, turklāt katru gadu notiek letāli gadījumi.
“2012. gadā kopumā bija reģistrēti 38 nelaimes gadījumi, bet 2016. gadā jau bijuši 51,” stāsta Valsts darba inspekcijas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga. “Šogad reģistrēti jau 37 negadījumi saimniecībās. Ir arī smagie nelaimes gadījumi, kad cilvēkiem ļoti ilgi jāārstējas, viņi negūst ienākumus un darba devējam jāmeklē citi darbinieki – šādu traumu skaits divkāršojies šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Šie negadījumi pārsvarā saistīti ar paklupšanu, pakrišanu,” viņa klāsta.
Lauksaimniecības darba drošības pārbaudes notikušas arī iepriekš, bet šoreiz impulss akcijai ir arī pērn notikusī traģēdija Dobeles novada zemnieku saimniecībā “Makleri”, kur remontdarbu laikā no tvertnes noplūduši indīgi izgarojumi, tāpēc gājuši bojā četri darbinieki. Inspektori īpaši apsekos arī mēslu krātuves un ar tām saistītās slēgtās telpas, kur ir iespējama kaitīgu gāzu noplūde.
“Pārbaudām situāciju uzņēmumā uz vietas – aptaujājam darbiniekus, aplūkojam darba aprīkojumu,” par pārbaudēm stāsta Rūtiņa Rūtenberga. “Pārliecināmies vai darbinieki zina, kā droši strādāt, apzinās kaitīgumu, piemēram, to pašu gāzu noplūdes, vai ir norobežotas vietas vai tehnika, kur varētu tikt ierautas kādas ķermeņa daļas, vai ir pietiekams apgaismojums un atzīmētas visas vietas, kur darbinieki var pakrist vai iekrist un tā tālāk,” eksperte uzskaita darbus.
Inspekcijas darba drošības pārbaudes plānotas vismaz 150 uzņēmumos visā Latvijā līdz septembra beigām.
