Dzīvnieku aizsardzības biedrības lēš, ka suns mājās esot katram desmitajam iedzīvotājam. Pēc šādiem aprēķiniem Lauksaimniecības datu centrā Engures novadā pašreiz nav reģistrēta pat puse no novadā mītošajiem četrkājainajiem draugiem.
“Tā ir mūsu mentalitāte, jo mēs vispār esam tādi grūti iekustināmi. Gaidām pēdējo brīdi un pēc tam vēl atgādinājumu pēc noteiktā datuma,” spriež čipota suņa īpašnieks Andris.
Čipu sunim ievada vetārsts, bet suni reģistrēt vairs nav viņa obligāts pienākums, un daudzi to arī nedarot, tāpēc, visticamāk, sačipotu suņu ir daudz vairāk. “Tas pasākums jānoved līdz galam, lai būtu pilnīgi visa uzskaite. Protams, mēs to vienā gadā neizdarīsim, nu varbūt gadā izdarīsim, bet trijās nedēļās noteikti nē.. Bet tas ir jādara. Ja mēs to neizdarām līdz galam, tam vienkārši nav jēgas,” saka veterinārārste Daiga Semjonova.
Arī Lapmežciema tautas namā, kur divas dienas izbraukuma vizītē ieradusies veterinārārste, ierodas kāda suņa īpašniece Regīna, kuras mīlulim čips ievadīts jau pirms kāda laika, bet nav reģistrēts, jo vetārstam neesot bijušas veidlapas. Arī šoreiz to izdarīt neizdodas, jo nav klāt paša suņa.
Kundze ir dusmīga un uzskata, ka jaunais likums lauku cilvēkiem sagādā tikai liekas galvassāpes: “Spēcīgs suns, es viņu noturēt nevaru. Es varu dažus metrus pavest un cauri. Tie, kas vadā kaut kur sev līdz viņu, es vēl saprotu, nu sugas suņi, kas dārgi pirkti, tad cita runa.”
Kāda cita iedzīvotāja Aija nesen iegādājusies šķirnes suni, bet pazaudējusi tā pasi un nezin, kā pārbaudīt, vai suns ir čipots. Savukārt citi suņi pie daktera nav bijuši kopš dzimšanas, tāpēc vispirms jāveic vakcinācija. “Es domāju, ka tas vienkārši ar laiku pāries, un mēs sāksim domāt par sev tuvajiem un mīļajiem dzīvnieciņiem aizvien vairāk,” saka Aija.
Latvijā pašreiz reģistrēti 53 000 suņu, kas ir apmēram ceturtā daļa no kopējā skaita. Piereģistrēt suni, kam ievadīts mikročips, saimnieki var tuvākajā Lauksaimniecības datu centra filiālē. Elektroniski to var izdarīt vien tad, ja ir drošs elektroniskais paraksts.
