Ārpus Rīgas

Rēzeknes novadā elektromontieri izglābj ledū ielūzušu makšķernieku

Ārpus Rīgas

Avīzes "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore par Bauskas vecpilsētas saglabāšanu

Laugas purva saglabāšanai izbūvēti inovatīvi kūdras dambji ūdens līmeņa regulēšanai

Laugas purvā izbūvēti inovatīvi kūdras dambji ūdens līmeņa augstuma regulēšanai

Lai nodrošinātu Laugas purva saglabāšanu un atjaunotu dabas lieguma biotopus, izbūvēti inovatīvi kūdras dambji ūdens līmeņa augstuma regulēšanai. Purvs atrodas Limbažu un Krimuldas novados, un tā centrālajā daļā izveidots dabas liegums, kas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ''Natura 2000'' tīklā. Darbi veikti, lai pētītu saimnieciskās darbības un dabas aizsardzības interešu veiksmīgu līdzāspastāvēšanu vienā purvā.

''Mēs atrodamies uz robežas starp dabas lieguma teritoriju, kūdras ieguves lauka teritoriju un dzērveņu audzētavu purvā. Trīs dažādi purva izmantošanas veidi,'' Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) biotopu eksperte Agnese Rudusāne rāda Laugas purvā jaunizbūvētos kūdras dambjus līdzās Višezeram uz meliorācijas grāvjiem, lai regulētu ūdens līmeni purvā, dabas lieguma pusē. Dambju būvniecībā pirmo reizi Latvijā izmantota inovatīva sistēma ar pārtecēm. Lieguma teritorija jau 60., 80. gados degradēta, sekojoši mainījušies biotopi, kurus cer atjaunot un stabilizēt:

''Stabilizēt var tad, kad ezera līmenis tiek noturēts vienveidīgs ilgtermiņā, un šobrīd ezera līmenis ir 58,0 metri un tas būtu jānotur. Tāpēc izveidoti šie dambji – četras caurules, divas no tām ir paredzētas augstākajā ūdens līmenī, kas ir 58,4 metri, un zemākais ir minētais Višezera ūdens līmenis. Un tad pēc nepieciešamības ar dambja sistēmu var regulēt šo līmeni.''

Savukārt Laugas purva rietumu un dienvidrietumu daļā arī patlaban īpašnieks veic kūdras ieguvi, un tur ierīkota notekgrāvju sistēma, lai to nosusinātu. Tādēļ līdzās arī dabiskā purva teritorijā ezera krasti sākuši pazemināties, purvs pastiprināti aizaug ar priedēm un vērojama purva sūnu – sfagnu – atmiršana. Turklāt vēl daļā purva teritorijas norisinās lielogu dzērveņu rūpnieciska ražošana, kam nepieciešams atšķirīgs ūdens līmenis. DAP vecākais vides inspektors Gintārs Rubenis vērtē, ka kūdras purvu īpašniekiem jākļūst aktīvākiem šādas infrastruktūras veidošanā, lai uzlabotu situāciju degradētos purvos kopumā Latvijā:

''Tas ir atkarīgs no īpašniekiem, kādi ir viņu mērķi; agrāk svarīgs bija tikai bizness, lai no purva varētu dabūt kūdru un dzērvenes, tagad cilvēki attapušies un vairāk domā par dabas vērtībām. Taču ieinteresētība vēl nav pietiekama, cilvēki ātrāk grib apriti, bet šis darbs dod labumu purvam ilgtermiņa. Pirmie rezultāti te varētu būt pēc diviem vai trīs gadiem, jo šī teritorija ir ilgstoši ar pazeminātu ūdens līmeni. Tā ārkārtīgi lēni atjaunojas.''

DAP īstenotā projekta ''LIFE REstore'' pārstāve Anda Zālmane stāsta, ka

izstrādāto kūdrāju inventerizācijā secināts - 18 tūkstoši hektāru no šīm platībām ir degradētas, kur neatjaunojas bioloģiskā daudzveidība, tie netiek vairs saimnieciski izmantoti un jāmeklē risinājumi, kā tos padarīt ilgtspējīgus.

''Tie degradētie kūdrāji, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās vai robežojas ar tām (ap 50 kūdrāji Latvijā), tur var izmantot šādus dambjus. Šajā izmēģinājuma projektā mēs varēsim pārbaudīt, kā tas strādā praksē. Mums trīs kūdras dambju būvniecība šeit izmaksāja 25 tūkstošus eiro,'' klāsta Zālmane.

Latvijas degradēto kūdrāju rekultivācijas veidu izvērtēšanas projektā plānots arī sagatavot rekomendācijas kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Tās tiks apkopotas līdz nākamā gada vasarai, kad paredzēta konference ar nozares dalību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti