Lai gan dūņu mēslojums, kas tiek savākts no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, zemnieku saimniecībā “Upnieki” nogādāts jau pagājušajā ceturtdienā, vēl līdz šim ir jūtama nepatīkama smaka, jo mēslojums nav iestrādāts zemē. Pagasta iedzīvotāji izjūt diskomfortu, jo nav iespējams izvēdināt telpas un uzturēties svaigā gaisā.
“Tāda smaka nebija bijusi, noteikti ne. Kādreiz ik pa bišķim nāk te, bet tik spēcīga smaka nekad nav bijusi,” stāsta Laucienes pagasta iedzīvotājs Varis Baņģieris.
“Trīs dienas es rēķinos, es no mājām ārā nerādos, bet, ja tagad termiņš ir nenoteikts, kad mēslojumu iears iekšā, tad nezinu, cik ilgi vēl būs jāsēž tādos apstākļos,” neapmierinātību pauž Laucienes pagasta iedzīvotājs Tomass Ozols.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mēslojums zemē jāiestrādā trīs dienu laikā pēc to nogādāšanas uz lauka. Ja tas netiek darīts, tad zemniekam ir jābrīdina apkārtējie iedzīvotāji par esošo situāciju un jāmeklē risinājumi, lai pēc iespējas ātrāk to novērstu. Šajā gadījumā pie vainas esot bijusi tehnika, kas nogādā mēslojumu uz lauka.
Saimniecības “Upnieki” grāmatvede Aija Krauze skaidro, ka “tehnika ir tikai tehnika, dzelži - viss lūza un mainījām, skrējām un pirkām…”
Valsts Vides dienests ziņo, ka šāda veida mēslojums nerada kaitējumu ne videi, ne cilvēkiem.
Problēmas sagādā diskomforts, ko izjūt apkārtējie iedzīvotāji un tas atkarīgs gan no laika apstākļiem, vēja virziena, gan laika, kas nepieciešams, lai dūņas iestrādātu zemē.
Valsts Vides dienesta speciāliste Jūlija Ņikitina skaidro, ka šādu dūņu mēslojumu izmanto ne tikai lauksaimniecībā, “bet tiek veidoti arī šādi dūņu lauki, kur šīs dūņas tiek uzkrātas, jo vienkārši viņas nav arī īsti kur likt”.
Problēma ar notekūdeņiem esot ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tā informē SIA “Talsu ūdens” valdes priekšsēdētājs Igors Kude.
Lai gan Liepājā un Rīgā no notekūdeņiem tiek taisīts komposts, Talsos šādas iespējas nav, tāpēc uzņēmums ir pateicīgs zemnieku saimniecībām, kuras piekritušas dūņu mēslojumu izmantot lauksaimniecībā.
