Pirms gada 102, pērn 85 Latvijas ārsti Latvijas Ārstu biedrībā kārtoja nepieciešamos dokumentus, lai dotos uz Vāciju, Lielbritāniju vai Zviedriju.
Igaunija cer, ka ātro palīdzību ārstu trūkumā varētu sniegt ārsti no Latvijas tāpēc darba sludinājumus pārpludinājuši viņu aicinājumi, taču mūsu ārsti dodas daudz tālāk.
Tas, vai visi ārsti, kuri ieradušies Ārstu biedrībā saņemt atbilstošus dokumentus, tiešām ir pametuši Latviju, gan nav zināms. Viņiem nevienam nav jāatskaitās. Taču aizbraukt gribētāju skaits ir ļoti liels.
2016. gadā Latviju pamest gatavojās 102 ārsti. 44 kā galamērķi norādījuši Vāciju, 14 devās strādāt uz Lielbritāniju, bet trešo vietu dala Zviedrija, Īrija un Francija - uz katru no šīm valstīm devušies vai plānoja doties strādāt 6 ārsti no Latvijas.
Vecākajam mediķim bija 50 gadu, bet lielākais vairums dzimuši 1990. un 1991.gadā. Tātad tobrīd 26 un 25 gadus sasnieguši cilvēki, kas tikko absolvējuši universitāti un ieguvuši ārsta diplomu.
Savukārt pērn dokumentus aizbraukšanai kārtoja 85 ārsti. Iecienītāko valstu bloks, kur mūsu ārsti grib strādāt, ir nemainīgs – Vācija, kurp devās vai plānoja doties 32 ārsti, Lielbritānija, kurp pārcelties gribēja 17, un Zviedrija, kurp devās septiņi. Un atkal lielākais aizbraucēju skaits ir tieši absolventi. 22 jaunie speciālisti pat negrasījās palikt valstī, kurā tikko ieguvuši nepieciešamo izglītību un iemaņas.
Latvijas ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece atzīst - aizbrauc gan tie, kas ir noguruši, gan jaunie.
Viņa pati katru nedēļu saņemot divus uzaicinājumus, vienu no Zviedrijas, vienu no Lielbritānijas.
“Zviedrijā man piedāvā pusgadu tikai maksāt algu, kamēr es iemācos valodu. Tā tas ir!” stāsta Aizsilniece.
Pirmā Latvijas izpratnē lielā alga ārstu un māsu kabatās jau ieripojusi. Februārī mediķi saņēma algu, kas dažiem ir pat par vairākiem simtiem eiro lielāka nekā alga pirms gada. Veselības ministrijā skaidro, ka atbilstoši reformu plānam pakāpenisks algu palielinājums notiks līdz 2023.gadam. Tam nepieciešami papildus 500 miljoni eiro. 2021.gadā ārsta darba samaksa varētu sasniegt divas vidējās algas tautsaimniecībā. Šim mērķim nepieciešami papildus 250 miljoni eiro.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atzīst - “jebkurā gadījumā būs diskusijas un cīņas pie budžeta”.
Vairāk Veselības ministrija plāno atbalstīt tos mediķus, kuri gatavi doties strādāt reģionos. Gan atbalstot prakšu aprīkošanu ģimenes ārstiem, gan maksājot lielāku algu.
“Viens ir tas pārcelšanās pabalsts, vairāku algu apmērā, un otrs ir – ja runā par ģimenes ārstiem, prakšu atvēršanai valsts ir gatava dot investīciju. Un esam gatavi maksāt lielāku atalgojumu, nekā, ja paliktu Rīgā strādāt,” sacīja Mūrmane-Umbraško. To plānots darīt jau gada beigās vai nākamgad.
Tāpat ministrijā atgādina, ka ārstus speciālistus vilina arī pašvaldības, solot gan dzīvesvietu, gan bērniem vietu bērnudārzā un arī piemaksu pie darba algas.
