Panorāma

Fotoradari par braukšanu bez OCTA aprēķina 1130 eiro sodu

Panorāma

Panorāma

Atmežo Latvijas-Baltkrievijas robežu žoga izbūvei

Latvijas–Baltkrievijas robežu atmežo pastāvīgā žoga izbūvei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas rosās gan robežsargi, gan būvnieki, gan mežstrādnieki, taču pastāvīgais žogs sliets vēl netiek. Sarežģītās piekļuves, mainīgo laikapstākļu un vēl citu iemeslu dēļ neierastas grūtības koku un krūmu ciršana sagādā "Latvijas Valsts mežiem". Novirzes no darbu grafika būs, bet tās nebūs lielas, to atzīst gan darbu veicēji, gan iekšlietu ministrs.

Baļķu izvedējam jāmēro divi kilometru garš maršruts cauri brikšņiem, lai pie robežas nocirstos baļķus nogādātu līdz zemes ceļam. Mežizstrādes speciālisti stāsta, ka parastos meža tīrīšanas darbos šādām tehniskas vienībām tik lieli attālumi nav jāmēro. Ātrākai Latvijas–Baltkrievijas robežas sagatavošanu pastāvīgā žoga būvniecībai traucē dažādi šķēršļi.

“Tā sarežģītība ir tajā steigā mobilizēt cilvēkus, mobilizēt tehniku. Parasti mežizstrādē mēs plānojam šos darbus savlaicīgi, ievērojot laikapstākļus, ziemu un zemnieku laukus. Šobrīd mums tāda izspēja plānot nav, mums viss jādara lielā tempā,” skaidro “Latvijas Valsts mežu” Mežizstrādes izpilddirektors Andris Insbergs.

“Latvijas Valsts meži” atmežošanas darbu veikšanai nolīgst vairākus uzņēmumus, taču lielā koksnes pieprasījuma dēļ tos atrast nav viegli. Pašiem mežstrādniekiem dažkārt nākas skaidroties ar zemju īpašniekiem, kas ir neapmierināti par to, ka to īpašumus valsts atsavina vai izmanto, lai pie robežas piebrauktu. Nepieciešamo teritoriju atsavināšanu veic Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

“Mums rūpīgi jāizvērtē katrs nopirktais kvadrātmetrs, lai nepieļautu, ka tiek izšķērdēti valsts līdzekļi. Būtiski ir atcerēties, ka vietās, kur zeme vēl nav atpirkta, nekādi netiek kavēta robežas izbūve, jo likums mums ļauj veikt atmežošanu un būvniecību jau šobrīd, savukārt zemi atpirkt procesa gaitā,” situāciju komentē Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Sarežģītās atsavināšanas dēļ atmežošana tiek veikta pa nelieliem posmiem. Ziemā sākti un līdz vasarai pabeigti darbi, kokus un krūmus izcērtot posmos ar kopgarumu apmēram 30 kilometru garumā. Pavasarī ierādīti jauni posmi, arī apmēram 30 kilometru kopgarumā.

“Tur darbi šobrīd norit. Šomēnes, nākammēnes mēs tos darbus pabeigsim. Iespējams, kādas nelielas novirzes no darbiem būs, bet tās nebūs lielas," norāda Insbergs.

Atmežošana gan nav jāveic gar visu 173 kilometru garo Latvijas–Baltkrievijas robežu. Robeža vijas, piemēram, pa Daugavu, pāri ezeriem. Apvidus nereti ir mitrs un paugurains.

“Tas neapšaubāmi dažādas būvniecības stadijās vieš dažādas korekcijas. Taču pagaidām es varu apstiprināt, ka tās korekcijas, nobīdes ir ļoti minimālas,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").

Pēc atmežošanas jāveic celmu laušana, caurteku izbūve, zemes planēšana un citi darbi. Šomēnes tādi uzsākti 45 kilometru garumā gar robežu. Dažos posmos visam jābūt pabeigtam un žogam uzceltam līdz šī gada beigām, taču plāns nosaka, ka pēdējie darbi Latvijas–Baltkrievijas robežas sakārtošanai beigsies vien 2024. gadā.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, taču pēcāk līdz 10. augustam.

Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varasiestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza EK, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti