Finansējums paredzēts izdevumiem, kas radušies no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim. Tas paredzēts Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbināto samaksai par virsstundu darbu, piemaksām, komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku, patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu.
Valsts policijai piešķirs – 792 888 eiro, Valsts robežsardzei – 78 948 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) – 25 946 eiro.
Tāpat 70 050 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot nodarbinātajiem samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā: Valsts policijai – 61 894 eiro, Valsts robežsardzei – 6577 eiro, PMLP –1579 eiro.
Iekšlietu ministrijā informēja, ka, lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardzē robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu skaits, kā arī tika nodrošināti atbalsta pasākumi. Bet uz Latvijas–Krievijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli.
Policija savukārt sniedza atbalstu robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu. Robežuzraudzības atbalstam tika piesaistīti vispiemērotāk apmācītie un ekipētie skaitliski lielāko struktūrvienību nodarbinātie. Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atbalsta sniegšanai tika komandētas amatpersonas no Rīgas un reģionālajām struktūrvienībām, kā arī iesaistītas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, sākot ar 2021. gada augustu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic PMLP saistībā ar patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu, kā arī ar patvēruma meklētāju izmitināšanu, tai skaitā Covid-19 karantīnas režīma prasību nodrošināšanu.
Ievērojot situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, būtiski pieauga to personu skaits, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Uz 2022. gada 30. aprīli izskatīšanā bija 152 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. 2022. gada aprīlī pieņemto lēmumu skaitā bija lēmumi par bēgļa statusa piešķiršanu 28 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu piecām personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 54, kā arī citi lēmumi. Veiktas 32 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, taču pēcāk līdz 10. augustam.
