Lielākā daļa finansējuma paredzēta Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzības infrastruktūrai – robežas viedai un digitālai uzraudzībai, automatizējot procesus un nodrošinot nepārtrauktu tās novērošanu. Arī Valsts robežsardze saņems papildu tehnisko atbalstu robežas intensīvākai uzraudzībai ilgtermiņā. Piešķirto naudu papildinās valsts budžeta finansējums.
Ministrija paredzējusi īstenot Latvijā pirmo robežas apsardzības sistēmas pilnvērtīgu automatizācijas projektu. Tādējādi tiks novērsti jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu vai veikt Baltkrievijas varasiestāžu hibrīduzbrukumus uz robežas.
“Ņemot vērā pagājušā gada augustā Baltkrievijas uzsākto hibrīduzbrukumu, veicinot neregulāru migrantu plūsmu uz Latviju, – Lietuvai, Polijai un Latvijai ir izdevies pārliecināt EK par nepieciešamību veikt papildus investīcijas šīs robežas apsardzībā. Pateicoties tam, mēs stiprināsim Valsts robežsardzes kapacitāti un spējas gan uz sauszemes, gan gaisā.
Tāpat mēs ieviesīsim viedus, digitālus un automatizētus risinājumus robežapsardzībā un robežuzraudzībā.
Šis būs būtisks papildu ieguldījums tam, ko Latvijas valdība un Saeima lēma par fiziskās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas,” stāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Pirmo reizi Latvijas valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, pēc tam līdz 10. maijam, taču pēcāk līdz 10. augustam.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varasiestādes. Lai stiprinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza EK, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
