Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieks Kaspars Tārs Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" klāstīja: "Šis ir vīruss un tā vate, kas viņam ir iekšā, ir vīrusa genoms. Uz virsmas ir proteīni, uz kuriem gribam veidot imūno atbildi. Mēs izmantojam nevis šo vīrusu pašu vakcīnas konstruēšanai, bet tā saucamās vīrusveidīgās daļiņas no pavisam cita vīrusa, kas ir pilnībā nekaitīgs un nekādā veidā nav bīstams organismā. Viņš arī nesatur genomu, tā vate nav iekšā."
Parasti šādu vakcīnu izstrādē rodas problēmas ar antigēna piestiprināšanu.
"Mums vajag pārliecināties, ka šis antigēns pie vīrusveidīgās daļiņas ir piestiprināts pareizā veidā, ka tam ir pareiza struktūra, tas nav šādi pielicies vai šādi," skaidroja Tārs.
Latvijas Organiskās sintēzes institūtā kopā ar zinātniekiem no Francijas ir izdevies atrast risinājumu. Tā pamatā ir kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopija.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieks Kristaps Jaudzems norādīja: "Šī metode mums ļauj ieraudzīt pat individuālus atomus, tajā skaitā atomus no šīs vīrusveidīgās daļiņas vai arī antigēna, kas ir pievienots uz tās virsmas. Lai redzētu tieši šo antigēnu, tas bija jāiezīmē ar noteikta veida izotopiem. Tad kodolmagnētiskās rezonanses spektrometrā mēs varējām iegūt attēlus, kas pēc būtības ir pirkstu nospiedums šim antigēnam."
Šī metode, kas tapusi trīs gadu laikā, ir jaunums pasaulē. Nākotnē to varēs izmantot arī citu vakcīnu ātrākā izstrādē un kvalitātes kontrolē. Tāpat šo metodi var izmanto biofarmaceitisko preparātu radīšanā, kurus izmanto, piemēram, vēža ārstēšanai.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs skaidroja: "Ieguvums, es domāju, būs tādā pārskatāmā nākotnē, jo vīrusveidīgo daļiņu attīstīšanas tehnoloģijas attīstīsies tālāk uz priekšu un šīs pētniecības metodes neapšaubāmi būs vajadzīgas."
Bet Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš sacīja: "To pielieto un pielietos visi, kas strādā pie jaunu vakcīnu gala formu ražošanas un izstrādes."
Runājot par gripas vakcīnas izveidi, kas bija visa pamatā, lai taptu jaunā metode, šobrīd jau ir pārbaudīts, ka vakcīna ir pareizi konstruēta un tās efektivitāte jau ir pierādīta eksperimentos ar pelēm. Iespējams, tuvāko gadu laikā varam gaidīt jaunu, daudz efektīvāku gripas vakcīnu, kuras pamatā būs Latvijā veikti pētījumi.
