Viņš norādīja, ka Latvijai ir jāpanāk situācija, lai enerģiju iegūtu ne tikai no Krievijas, bet arī citiem reģioniem.
Citu draudu Latvijai nepastāv, jo valsts ir tikpat droša, cik ASV vai Francija, kuras abas ir NATO dalībvalsts.
Pēdējie gadi arī pierādījuši, ka sadarbība NATO dalībvalstu vidū ir „ļoti, ļoti laba”. „Savstarpējā atbildība ir ļoti laba,” akcentēja Bērziņš.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievijā domājoši cilvēki saprot, ka Latvijā esošie NATO spēki nav spējīgi uzbrukt Krievijai, kā to apgalvo daļa kaimiņvalsts politiķu. NATO spēku apjoms Latvijā ir tieši tik liels, lai atturētu no iebrukuma Baltijā, no otras puses, lai neuzbruktu citām valstīm, paskaidroja Bērziņš.
Jaunus draudus nerada arī nesenā Krievijas raķešu sistēmas „Iskander” pārvietošana uz Kaļiņingradu. Bērziņš paskaidroja, ka „Iskander” raķetes Latviju spētu sasniegt arī no citām Krievijas daļām.
Problēma gan varētu būt hibrīdkarš, kas it kā nav karš, bet vienlaikus tiek izmantotas metodes, lai nelikumīgā veidā ietekmētu notikumus citā valstī.
Vēstīts, ka nesen ASV Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs secinājis, ka Krievija cenšas vairākās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs iegūt varu, kas ļautu tām kontrolēt šo valstu valdības. Viena no šīm valstīm ir Latvija.
