“Gribu novērst bažas, ka Latvija gribēja ļoti daudz un mums to nedeva, un kāds nav gribējis mums kaut ko dot. Tā tas nav,” sacīja Bērziņš, skaidrojot ieceri par starptautisko spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā bataljonu apjomā.
Viņš norāda, ka iecerētie NATO spēki šajā reģionā ir tas apjoms, kas saskaņā ar militāro ekspertu vērtējumu nepieciešams, lai atturētu kaimiņu agresivitāti. “Un šī atturēšana balstās uz to – gadījumā, ja būtu nepieciešams, šie atturēšanas spēki ir spējīgi nodarboties ar aizsardzību,” norāda vēstnieks.
Lai gan tas ir arī labs signāls Krievijai, šie spēki neesot tik lieli, lai Krievija to nopietni varētu uztvert kā apdraudējumu sev.
Turklāt Latvijai kā uzņemošajai nācijai ir gana daudz kas jāgarantē: “Jo lielāki spēki ierodas Latvijā, jo arī mūsu iesaiste, tajā skaitā mūsu atbildība un finansiālā iesaiste, būs lielāka. Arī jārēķinās ar to, kādas ir mūsu spējas, lai mēs izdarītu visu kā uzņemošā nācija. Lai tiem, kas ierodas pie mums, būtu kur apmesties. Otrkārt, viņi trenēsies ar mūsu karavīriem; viņi iemācīsies, ja nu kas, cīnīties plecu pie pleca.”
Līdz ar to ieplānotie NATO spēki esot pietiekami, lai izpildītu uzdevumus šajā konkrētajā situācijā.
Paralēli spēku stiprināšanai ļoti būtisks ir dialogs ar Krieviju. “NATO ir aizsardzības organizācija, mēs netaisāmies un negribam karot ar Krieviju. Mēs gribam novērst šos konfliktus. Un šie aizsardzības, atturēšanas pasākumi ir domāti iespējamā konflikta novēršanai, nevis uzsākšanai,” saka Bērziņš.
Kanāda apstiprinājusi, ka vadīs ceturto no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādiešu karavīri būs bāzēti Latvijā, vēsta diplomātiskie avoti.
Attiecības starp oficiālo Maskavu un Ziemeļatlantijas aliansi kļuvušas saspīlētas 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu un Austrumukrainā sākās prokrievisko separātistu un ukraiņu armijas cīņas. Aprīlī notika pirmās oficiālās sarunas, taču tās beidzās ar nopietnām domstarpībām Ukrainas un citos jautājumos.
