Viņš uzsvēra, ka ne mirkli nešaubās par to, ka nākamajā gadā Latvija sasniegs 2% no IKP aizsardzībai, kas līdz šim nebija izdarīts.
Šādu virzienu atbalsta gan Saeima, gan valdība.
Taču citām valstīm 2% robežu sasniegt būs sarežģītāk. To vidū pat bagātajai Vācijai, kam 2% nozīmē pat miljardiem lielas summas, lēsa Bērziņš.
Vēl grūtāk klāsies NATO esošajām Dienvideiropas valstīm. Proti, tām, no vienas puses, ir jāsasniedz 2% no IKP aizsardzībai, savukārt, no otras puses, tās nedrīkst pārsniegt ES uzlikto budžeta deficīta slieksni.
Bērziņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par rudenī gaidāmajām Krievijas armijas mācībām “Zapad 2017”, kas notiks netālu no Baltijas un Polijas.
Lai arī mācības, pēc Bērziņa atzinuma, būs grandiozas, tomēr tajā laikā Baltijā un Polijā būs ieradušās pastāvīgās NATO vienības, kuras, piemēram, Latvijā vadīs Kanāda.
Bērziņš uzsvēra, ka dialogs ar Krieviju turpinās un tas ir labākais, kas šobrīd var notikt. Arī Latvijai šī ir laba ziņa, jo Latvijai ar Krieviju nebūtu iespējas runāt vairāk un plašāk vienai, nekā esot NATO dalībvalstij.
Savukārt attiecībā uz Briselē gaidāmo NATO samitu Latvijai svarīgi ir dzirdēt, ka sabiedroto spēki turpinās uzturēties Baltijā. Pagaidām gan nekas neliecina, ka situācija varētu mainīties. Bērziņš piebilda, ka arī “[ASV] prezidenta Trampa izteikšanās pēdējā laikā ir bijušas ļoti atbildīgas”.
Vēstīts, ka jauni pastāvīgi NATO sabiedroto spēki Latvijā ieradīsies vasarā. Tos vadīs Kanādas vienība. Līdzīgas vienības ieradīsies arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kur tos vadīs attiecīgi Lielbritānija, Vācija un ASV. NATO vairākkārt norādījis, ka galvenais šo vienību nolūks ir atturēt Krieviju no spēka izmantošanas reģionā.
