Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvija NATO jau 15 gadus

Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš: Tagad iestāties NATO būtu daudz grūtāk

2019. gads Latvijai atnesīs vairākas mazas jubilejas – šogad aprit 15 gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Taču drošības situācija mūsu reģionā kopš tā laika ir mainījusies ne uz labo pusi. Ja Latvija nebūtu iestājusies NATO pirms 15 gadiem, tad tagad to būtu izdarīt daudz grūtāk – tā atzīst Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Ja pēc dotā brīdinājuma laika, pēc 60 dienām, ASV izstājas no kodolraķešu līguma – kas notiek ar Eiropas drošību?

Eiropas drošība paliks apmēram tāda pati kā tā ir šobrīd. Ja tas ir divpusējs līgums – cik ilgi var vienai pusei atļaut šos līguma noteikumus nepildīt? Praktiski tas novestu pie tā, ka NATO un NATO spēcīgākā valsts ASV nebūtu pietiekoši labi bruņota vienā no bruņojuma sektoriem un to – es domāju – ne ASV, ne NATO nevar pieļaut.

Bet tas var novest arī pie jaunas kodolsacensības, vai ne?

Protams, bet visiem, kas grib pieļaut šādu jaunu kodolsacensību, ir jāatceras – krieviem ir tāds labs teiciens “ņem tik daudz, lai tu varētu panest un nepakristu”. Šai gadījumā visiem ir jāatceras, kas notika 80. gados, kad šāda kodolsacensība noveda pie PSRS sabrukuma. Es negribu vilkt šeit nekādas paralēles un arī vēsturiskās paralēles faktiski nekad nedarbojas, bet es gribu teikt tikai to, ka šāda kodolsacensība atstātu iespaidu uz dalībvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni un uz ekonomisko attīstību.

Kāpēc mēs uztraucamies par šīm kodolraķetēm tik ļoti – kur ir tas galvenais apdraudējums?

Apdraudējums ir tas, ka faktiski gandrīz nevar noteikt, it sevišķi, ja tās ir bāzētas uz zemes, to palaišanas brīdi. Nevar zināt, vai uz šīm raķetēm atrodas kodolgalviņas vai vienkārši sprāgstvielas. Katrā ziņā tās ir ļoti bīstamas ar to, ka rada situāciju, kurā viena vai otra puse var pārrēķināties. Jo, ja ir pilnīgi skaidri spēles noteikumi,

es nedomāju, ka kādam Maskavā vai kādā citā galvaspilsētā ir vēlme nodarboties ar pašnāvību un uzsākt globālu karu starp NATO un Krieviju.

Bet šīs raķetes palielina draudus tam, ka konflikts var iesākties negribēts.

Vai Latvija sevi spētu pasargāt no šīm kodolraķetēm?

Latviju pasargā ne tikai no šīm raķetēm, bet arī no jebkura veida uzbrukuma mūsu dalība NATO.

Bet pretraķešu aizsardzības Latvijā nav!

Ziniet, pašreizējie tehniskie rādītāji ir tādi, ka nodrošināties pret šīm raķetēm ir gandrīz neiespējami.

Ja Krimas neatdošana vai Krimas statuss ir viens no priekšnosacījumiem attiecībām starp Krieviju un NATO, tas nozīmē, ka šīs attiecības radikāli neuzlabosies, jo diez vai Krievija atdos Krimu?

Par nožēlu jāsecina, ka attiecības droši vien pārskatāmā nākotnē neuzlabosies, un šeit jautājums nav tikai par Krimu, bet par Krievijas attieksmi pret Rietumiem kopumā – par šo konfrontējošo attieksmi.

Vai, jūsuprāt, 2019. gads vairāk nesīs spriedzes pieaugumu nekā samazināšanos?

Šinī mājā, NATO, neviens nav ieinteresēts konfrontācijas palielināšanā, attiecību pasliktināšanā. Mēs būtu priecīgi, ja arī izmantojot NATO-Krievijas padomi, kas ir šī diskusiju forums starp NATO dalībvalstu vēstniekiem un Krievijas vēstnieku, Krievijas diplomātiem, mēs mēģināsim, protams, šīs attiecības ja ne normalizēt, tad tās padarīt saprotamākas Krievijai.

Krievi paši tam tic, ka NATO gribētu uzbrukt?

Man liekas, ka tā nelaime ir tāda, ka vismaz daļa no viņiem tik ilgi atkārto šo mantru, ka sāk jau tam daļēji ticēt, bet tā nav taisnība.

Ja Latvija pirms 15 gadiem nebūtu iestājusies NATO, kādā situācijā mēs šobrīd būtu?

Nu to ir grūti prognozēt. Bet skaidrs, ka neiestājoties NATO mūsu reģionā būtu daudz lielāka nenoteiktība un tas zināmā mērā provocētu uz varbūt kaut kādām akcijām no Krievijas  vai vēl kādu  citu puses šo reģionu izmantot kā konfliktu zonu.

Ja Latvija nebūtu iestājusies NATO 2004. gadā – vai tagad 2019. gadā tas būtu iespējams?

Tas bija tāds iespēju logs. Vilciens īsi pieturēja, atvērās durvis un tad – ja tu biji gatavs – tu varēji ielēkt šajā vilcienā, ko sauc par NATO, pasaulē tiešām nopietnākā un spēcīgākā aizsardzības aliansē. Un mēs to izmantojām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aicinājis, ka it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropai ir jādomā par Eiropas armijas izveidošanu. Uz to bija visai asa Donalda Trampa reakcija. Ko NATO nozīmē Eiropas armija – vai tas ir kaut kas, kam NATO uzgavilē, vai gluži pretēji?

Ja NATO kaut kam uzgavilē, tas ir tas, ka visas ES būtu spējīgas tērēt tos 2%, ko Latvija un Baltijas valstis jau tērē savai aizsardzībai, tādā veidā nostiprinot savus spēkus un kļūstot spēcīgāki kā aizsardzības organizācija kopumā – NATO. NATO nostāja ir ļoti skaidra – Rietumus aizsargā NATO.  Par kaut kādu atsevišķu Eiropas armiju – nu par to nevar priecāties, tāpēc, ka šāda dublēšanās tikai sarežģītu drošības situāciju. Es domāju, ka tas īstenībā nekad arī nenotiks.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti