„Populisms ir pievilcīgs,” tā gaisotni Francijā pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām raksturo Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis. Viņš norāda, ka apgalvojums, ka Eiropas Savienības liktenis ir Francijas rokās, atbilst patiesībai, it īpaši tādēļ, ka arvien labas izredzes uzvarēt ir arī labējā spārna radikālajai kandidātei Marinai Lepēnai, kura sola referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Arī Francijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi seko līdzi politiskajiem notikumiem Francijā, domājot par to, kā varētu izvērsties viņu nākotne, ja pie varas nāktu Lepēna.
Vairāk par noskaņojumu, kāds valda Francijā mēnesi pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstnieku Imantu Lieģi Parīzē izvaicāja Ina Strazdiņa:
Kāda gaisotne valda Francijā vēlēšanu gaidās?
Lielais jautājums ir, kā beigsies Francijas vēlēšanas.
Domāju atbilst patiesībai, ka Eiropas Savienības liktenis savā ziņā ir Francijas rokās.
It īpaši ja skatāmies uz sliktāko scenāriju, kas būtu, ja par prezidenti kļūtu Lepēna. Pašlaik viņa ir vispopulārākā pēc aptaujām, tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka viņa tiks ievēlēta. Pirms pusotra gada Francijā reģionu vēlēšanas notika divās kārtās. Pirmajā kārtā viņas partija uzvarēja vairākos reģionos, bet otrajā kārtā netika pie varas nevienā reģionā. Tas rāda, ka pretim stāvošie spēki sanāk kopā, lai labā spārna kandidāte, kas ir pret Eiropas Savienību, Francijas līdzdalību Eirozonā, lai viņa nenonāktu amatā.
Kas ir jautājumi, kas varētu būt par labu radikālam kandidātam?
Populisms. Tas ir pievilcīgs. To mēs redzam ar "Brexit" rezultātiem un Trampa ievēlēšanu. Viņai [Lepēnai] ir arī jauns piedāvājums, kas vēršas pret Briseles varu, solot atgriezt varu Francijas rokās. Protams, tā ir demagoģija, taču ir daudz neapmierināto vēlētāju, tai skaitā lauksaimnieki, varbūt bezdarbnieki, arī strādnieki. Plus vēl viņa izmanto kārti pret imigrāciju, grib atņemt kādas tiesības ieceļotājiem.
Kopumā skatoties, nedrīkst aizmirst, ka Francija joprojām ir ārkārtas stāvoklī pēdējos gados notikušo atentātu dēļ.
Līdz ar to faktiski valsts iekšējais drošības jautājums nekur nav pazudis no dienaskārtības.
Ja īstenojas radikālas prezidentes Lepēnas scenārijs, vai Francijas vēlētāji būtu gatavi referendumam par attiecībām ar Eiropas Savienību?
Tā ir daļa Lepēnas programmas, viņa sola rīkot referendumu par izstāšanos. Ja tāds referendums notiktu, tas apdraudētu Eiropas Savienības būtību. Francija kopā ar Vāciju veido Eiropas Savienības kodolu. Šogad vēlēšanas notiek arī Vācijā, tā ka šis brīdis ir neziņas pilns. Paši francūži uzskata, ka ir liela neziņa par vēlēšanu rezultātiem,
Vai var just, ka Krievija ir ieinteresēta Francijas vēlēšanās?
Manuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums. Ne tikai "Russia Today", bet arī "Sputnik" ir palaists franču valodā. Mani priecē, ka Francijā ir izveidota vairāku mediju organizācija "Cross Check", kas pārbauda ziņu patiesumu, kā arī sniedz atspēkojumu, ja izplatītas nepatiesas ziņas. Pateicoties tam, kas notika ASV prezidenta vēlēšanu laikā un pēc kiberuzbrukumiem Francijā, stratēģiskās komunikācijas jautājums ir apzināts.
Palūkojoties uz Latvju, kā mūs varētu ietekmēt šo vēlēšanu iznākums?
Mūsu spēks ir dziļā integrācija Eiropā visās jomās, piemēram, Šengenas un eirozonā. Gribam arī būt klāt kodoleiropā.
Ja pašlaik daudz runā par vairāku ātrumu Eiropu, mūsu interesēs ir būt tuvu klāt valstīm, kas ir kodolā pie lēmumu pieņemšanas.
Svarīga ir Francijas iesaiste Baltijas reģiona aizsardzībā kopā ar britiem Igaunijā un ar vāciešiem Lietuvā. Pēc Lielbritānijas izstāšanās Francija Eiropas Savienībā paliek vienīgā kodolvalsts un nopietnākā militārā vara. Ļoti svarīgi, ka viņi apzinās savu pienākumu NATO ietvaros - būt klāt tur, kur ir jūtami lielāki draudi vai iespējami draudi no Krievijas.
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības dēļ sekojam, kas notiek ar mūsu pilsoņiem. Kas nodarbina latviešus Francijā?
Francijā varētu būt lielākais 4000 Latvijas pilsoņu, tā ka nav runa par tik daudz cilvēku kā Lielbritānijā. Viņus nodarbina uz mata tie paši jautājumi, kas francūžus. Ļoti cieši sadarbojamies ar diasporu Parīzē.
