Par to vislielākā vilšanās ir Moldovai, Ukrainai un Gruzijai – tās ir valstis, kas ar ES parakstījušas asociācijas līgumu un ļoti cer Rīgas deklarācijā ieraudzīt konkrētus apsolījumu.
Latvijas pārstāve ES Ilze Juhansone atzīst, ka sarunas par Rīgas samita deklarāciju bijušas smagas. Sarunas bijušas sarežģītas un nācies iziet uz kompromisiem, jo atšķīrušās gan ES dalībvalstu, gan pašu austrumu partnerības valstu viedokļi.
Deklarācijas teksts slīpēts jau divus mēnešus, un šīs sarunas vadīja Latvija.
Vēstniece gan atzīst, ka sarunas par asiņainām saukt nav pamata un balsi arī neviens neesot pacēlis. "Katrā samitā mēs nevaram parakstīt nākamo asociācijas līgumu. Tas iedod ļoti plašu sadarbības ietvaru, kurā tagad ir jāliek iekšā saturs. No tāda viedokļa šī politiskā ziņa – parakstījām asociācijas līgumu – otras šādas ziņas nebūs," saka Juhansone.
"Es teikšu pavisam godīgi – šajā situācijā, kurā starp dažādām interesēm, kādas ir starp visiem sarunās iesaistītajiem, – mēs atsevišķos jautājumos būtu gribējuši iet solīti tālāk, bet, kā jau es teicu, 34 dažādas intereses ne vienmēr atļauj. Protams, prezidentūras loma atļauj virzīt to procesu un spiest viņu to solīti tālāk – tā vēlme tāda noteikti no mūsu puses ir bijusi," norāda Juhansone.
Ziņots, ka Austrumu partnerības samits Rīgā notiek ceturtdien un piektdien. Tieši otrajā no šajām dienām ir paredzētas galvenās tikšanās un tieši tad Nacionālās bibliotēkas ēkā notiekošajā sanāksmē piedalīsies daudzu valstu vadītāji.
