Konferencē klātesošos uzrunās bijušais Francijas vēstnieks Latvijā Mišels Fušē , Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis un vēstures doktors, Baltijas lietu eksperts Žiljēns Gelēns.
Miķelis Valters ir dzimis 1874. gada 7. maijā Liepājā, toreizējā Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, ostas strādnieku ģimenē. Viņš aizrāvās ar sociālisma idejām, aktīvi piedalījās strādnieku kustības pirmssākumos, strādāja laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā Rīgā, kādu laiku uzturējās Berlīnē, nodibinājis sakarus ar vācu sociālistiem. Vēlāk par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā tika notiesāts uz 15 mēnešiem. Piedzīvoja izsūtījumu Vjatkas guberņā un pēcāk bija spiests emigrēt uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Šveicē. Tieši šeit viņš kļuva par pirmo latviešu sabiedrisko darbinieku, kurš publiski pauda ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. Viņš to pauda 1903. gada nogalē Šveicē sociāldemokrātu izdevumā „Proletārietis” rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!”.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Miķelis Valters bija iekšlietu ministrs un pēc tam sūtnis un konsuls vairākās valstīs - Itālijā, Spānijā, Portugālē, Francijā, Polijā, Ungārijā, Beļģijā un Luksemburgā. Viņš aktīvi publicējās un nesa Latvijas vārdu pasaulē.
Miķelis Valters mūžībā aizgāja 1968. gadā 27. martā Nicā, Francijā, un ir apglabāts Nicas pilsētas Austrumu kapsētā.