«Latvijas valsts meži»: Mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas apdzīvotu vietu tuvumā

Mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas apdzīvotu vietu tuvumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics.

"Ja paskatāmies, kas ir biežākās ugunsgrēku izcelsmes vietas, tad diemžēl pieredze liecina, ka tās ir vietas tuvumā apdzīvotām vietām. Bīstamākie periodi parasti ir tad, kad cilvēki dodas ogot, sēņot. Tāpat arī jāmin pavasara periods, taču tad izdegušās platības ir mazākas. Pavasarī lielākoties pie vainas ir kūlas dedzināšana," teica Zakovics.

Viņš piebilda, ka ugunsgrēkos bieži cieš jaunaudzes, tostarp arī šogad viens no "Latvijas valsts mežu" degušajiem mežiem bija jaunaudze pie Olaines.

"Vidēji augsnes sagatavošana maksā 100-120 eiro par hektāru. Lai apstādītu vienu hektāru, ir jāsagatavo augsne, jāiegādājas stādi. Uz vienu hektāru atkarībā no stādāmās sugas nepieciešami 2000-2500 stādu, un viens stādiņš vidēji maksā 0,2 eiro. Katru gadu stādiņi tiek kopti, ir veikti aizsardzības pasākumi pret dzīvnieku postījumiem. Ja tas aiziet postā ugunsgrēkā, ir jāsāk viss no nulles. Diemžēl ar to saskaramies katru gadu," sacīja Zakovics, piebilstot, ka rudenī būs jāsagatavo augsne, lai nākamgad pavasarī teritorijā pie Olaines varētu stādīt.

Viņš arī atgādināja, ka pagājušā gada janvārī-maijā izdega apmēram 30 hektāru "Latvijas valsts mežu" apsaimniekoto mežu, bet šogad līdz šim - 200 hektāru. Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem bija Olainē, kas skāra mežu un purva platības. Vēl viens liels ugunsgrēks bija Kandavā, kura dzēšana bija apgrūtināta, jo tur savulaik noritējusi karadarbība, līdz ar to ugunsgrēkā sprāga vecā munīcija.

Pēc Zakovica teiktā, savukārt pagājušajā gadā izdega kopumā apmēram 17 000 hektāru "Latvijas valsts mežu" mežu. Lielākais ugunsgrēks bija Stiklu purvā, kas ir aizsargājama teritorija, kur bija arī apgrūtināta piekļuve. Ugunsgrēku izdevās apturēt tikai tāpēc, ka bija izbūvēti meža ceļi.

Viņš pastāstīja, ka arī šogad, gatavojoties ugunsbīstamajam periodam, "Latvijas valsts meži" ir ieplānojuši stigu atjaunošanu apmēram 3000 kilometru garumā sausās vietās, gar ceļiem, vietās, kur ir potenciāls risks izcelties ugunsgrēkam. Tāpat "Latvijas valsts meži" uztur tā apsaimniekotajos mēros apmēram 2300 ūdens ņemšanas vietu, lai būtu, kur ņemt ūdeni ugunsgrēka dzēšanai.

"Kā jebkurš mežu īpašnieks, pēc ugunsgrēkiem veicam attiecīgās vietas uzraudzību. Mūsu rīcībā ir gan pārnēsājamie sūkņi, gan pārnēsājamie ūdens maisi. Esam arī sagatavojuši profilaktiskos ugunsapsardzības plānus, kuros, lai palīdzētu apturēt, ierobežotu uguns tālāku izplatību, esam paredzējuši nepieciešamības gadījumos piesaistīt buldozerus, citu pakalpojumu sniedzēju tehniku. Šie plāni ir saskaņoti ar Valsts meža dienestu, kas atbild par ugunsgrēku atrašanu un dzēšanu," teica Zakovics.

"Latvijas valsts mežu" vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti