Kopš 2005. gada šo labā un ļoti labā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 32% līdz 78,3% galveno ceļu segmentā un no 22% līdz 57,5% reģionālo ceļu segmentā.
LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka, lai arī visus 30 gadus finansējuma trūkuma dēļ nekad nebija iespējams veikt visus remonta un uzturēšanas darbus, kuri būtu nepieciešami, tomēr, definējot prioritātes, "pieejamie līdzekļi tika ieguldīti efektīvi, panākot ievērojamus uzlabojumus ceļu tīklā".
Valsts ceļu tīklā kopumā ir 20 034 kilometri ceļu, no tiem 9536 ir ar asfaltbetona segumu un 10 498 ar grants segumu.
Visi valsts galvenie autoceļi ar asfaltbetona segumu, tie ir arī visvairāk noslogotie ceļi valstī – pa tiem pārvietojās vairāk nekā 70% no visiem ceļu lietotājiem.
Vismazāk noslogotie ir valsts vietējie ceļi, kas pārsvarā ir ar grants segumu.
Šajos autoceļos pēdējos gadu desmitos ir veiktas vismazākā apjoma investīcijas, tāpēc labā stāvoklī esošo grants seguma ceļu īpatsvars pieaug daudz lēnāk, norādīja LVC.
2022. gadā labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī bija tikai 18,5% reģionālo ceļu ar grants segumu un 8,9% vietējo autoceļu ar grants segumu. Liela daļa no valsts vietējās nozīmes autoceļiem vairs nepilda valsts autoceļu funkcijas, un vismaz 4000 kilometru ceļu būtu jānodod pašvaldībām.
Patlaban notiek būvdarbi pēdējo 15 gadu lielākajā valsts ceļu tīkla attīstības projektā – top Ķekavas apvedceļš, kas tiek būvēts, izmantojot alternatīvu finansējuma avotu – publiskās un privātās partnerības modeli (PPP). Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, PPP modelis varētu tikts izmatots arī Iecavas un Bauskas apvedceļa izbūvei, savukārt Rīgas apvedceļa pārbūvei tiek plānoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi.
