"Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai," pēc valdības ārkārtas sēdes informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Lēmums par papildu bēgļu uzņemšanu valdībā pieņemts, ministriem balsojot.
Valdības pieņemtais plāns paredz, ka Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.
Par papildu bēgļu uzņemšanu balsoja visi klātesošie ministri, izņemot divus Nacionālās apvienības (NA) ministrus – tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhards, kā arī veselības ministru Gunti Belēviču (Zaļo un Zemnieku savienība).
Zaļo un Zemnieku savienības ministriem par Latvijas pozīciju bija brīvais balsojums, un, kā pēc valdības sēdes atzina pozīciju atbalstošais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība), viņš papildu bēgļu uzņemšanu atbalstījis, jo viņa nozarē solidaritātei ir liela nozīme.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") pēc valdības sēdes uzsvēra, ka Latvija joprojām iestājas par brīvprātīgu, nevis obligātu bēgļu uzņemšanu. "Pašlaik lēmums ir par to, ka Latvija brīvprātīgi piedalās šajā kopējā Eiropas Komisijas priekšlikumā solidāri ar pārējām visām Eiropas Savienības dalībvalstīm," teica Kozlovskis.
Valdības lēmums vēl jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijā, kas plāno sanākt piektdien, 18.septembrī. To, kā lems Eiropas lietu komisija, ir grūti prognozēt. Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem arī šoreiz būs brīvais balsojums, bet daži NA deputāti ir komandējumā.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Vaicāts, kas notiks, ja Saeimas Eiropas lietu komisija neapstiprinās valdības atbalstīto pozīciju, iekšlietu ministrs izteica cerību, ka pozīcija tiks atbalstīta un netiks mainīta.
"Tas ir ļoti nopietns jautājums par mūsu nākotni. Arī Latvija nevar būt pasargāta no līdzīga veida problēmām," teica ministrs.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane intervijā Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" pozitīvi novērtēja valdības lēmumu, jo "būtu absurda situācija, ja Latvija vienīgā teiktu "nē" solidaritātei".
Viņa atzina, ka valdības diskusijas stundas garumā bija spraigas. Ierēdne arī precizēja, ka valdība apstiprināja Latvijas pozīciju nevis attiecībā uz visu Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera piedāvājuma paketi, bet gan tieši solidaritātes elementu, par ko sēdē nākamotrdien, 22.septembrī, spriedīs Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri.
Pētersone–Godmane atzina, ka bēgļu integrācijas aspektu lielāko daļu risina nevalstiskās organizācijas, īpaši “Patvērums - ''Drošā māja''”. Tiešu viņu sniegtais atbalsts bēgļiem līdz šim bija lielākais gan attiecībā uz dzīvesvietas un darba meklējumiem, gan citiem praktisko praktiskiem jautājumiem.
Viņa gan atzina, ka šāda situācija nav normāla, jo nevalstiskās organizācijas strādā ar fondu finansējumu, tātad spējot palīdzēt tikai fragmentāri. Bet atbalstam būtu jābūt harmoniskā ķēdē, lai cilvēks zina, kas viņu sagaida šajā valstī un kur viņš var doties. Viņiem jāspēj justies šeit ne kā traucēklim, bet gaidītam, sacīja Pētersone-Godmane.
Viņa arī neslēpa, ka Latvijā finansējums bēgļu atbalstam ir vājš, salīdzinot pasaules mērogā, kur investīcijas tam ir milzīgas. Tomēr tas skaidrojams ar to, ka Latvijā bēgļu līdz šim nav bijis daudz.
Jau vēstīts, ka varas partiju pārstāvjiem vēl pirms valdības ārkārtas sēdes bija atšķirīgi viedokļi par bēgļu uzņemšanu Latvijā, iepriekš atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, norādot, ka valsts nostāju bēgļu jautājumā izšķirs ministri balsojums valdībā.
Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā trešdien norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.
Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar EK vadītāja Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.
