ĪSUMĀ:
- Lielbritānija – viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ES.
- Eksports katru gadu aug, galvenā Latvijas prece – koksne.
- FM: Dažas jomas varētu just “Brexit” ietekmi, precīzu aprēķinu nav, jo sarunas turpinās.
- ĀM: Juristi diskutē, vai būs jāpieņem jauns likums par attiecībām ar Londonu vai jāgroza esošie.
- ĀM: Dažām valsts iestādēm, piemēram, muitai būs jāpalielina finansējums.
- ĀM: Cik tas izmaksās budžetam, vēl jāprecizē.
Lielbritānija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem Eiropas Savienībā. Preču eksports uz Lielbritāniju šogad veido aptuveni 6% no Latvijas kopējā preču eksporta apjoma.
Par spīti neskaidrībai ap “Brexit” iznākumu tirdzniecības apmēri starp Latviju un Apvienoto Karalisti katru gadu pieaug. Galvenā eksporta prece ir koksne.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka Lielbritānija “mums ir sestais lielākais tirdzniecības partneris, piemēram, kokrūpniecības produkcija lielā mērā tiek eksportēta tieši uz Lielbritāniju”.
“Atsevišķas jomas noteikti varētu just ietekmi, ja nav gala vienošanās par skaidriem spēles noteikumiem, kā notiek sadarbība ar Lielbritāniju. Bet šobrīd tādas precīzas aplēses ir ļoti grūti veikt, jo sarunas vēl turpinās,” atzina ministre.
Ārlietu ministrija apkopojusi sekas, kurām Latvijai jābūt gatavai pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Dokumentu otrdien aiz slēgtām durvīm apsprieda valdība.
Viens no jautājumiem – kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jāveic saistībā ar “Brexit”.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (“Vienotība”) norādīja, ka jautājums ir – vai “mēs spēsim pieņemt vienu likumu, kas faktiski nosaka, ka Lielbritānija ir kaut kādā īpašā statusā un tā vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar ko viss, kas saistīts ar sertifikāciju, diplomu atzīšanu, muitas kontrolēm, robežu kontrolēm, transporta sakariem tiek risināts šajā jaunajā statusā”.
“Šeit vēl ir diskusija starp juristiem, vai būs jāgroza visi likumi un Ministru kabineta noteikumi, vai pietiks ar vienu jumta likumu,” sacīja ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra – vairākām valsts iestādēm Lielbritānijas izstāšanās dēļ būs jāpalielina finansējums, piemēram, muitai. Cik valsts budžetam tas varētu izmaksāt, ministrs pagaidām neatklāj.
“Ir fakts, ka šī problēma būs jārisina. Jūs zināt, ka mums šobrīd notiek valdības veidošanas sarunas un arī budžets nedaudz kavējās. Tā kā būs jādomā par risinājumiem, kas mūsu konkrētajā situācijā būs jāpiemēro. Bet es gribētu šo diskusiju atstāt valdības kolēģiem un nosaukt ciparus, kad tie būs precīzāki. Ir atsevišķas vietas, kur mēs gribētu viņas precizēt,” sacīja Rinkēvičs.
Rinkēvičs iespēju panākt vienošanos starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par izstāšanās nosacījumiem un turpmāko sadarbību joprojām vērtē ar 50 pret 50.
Sarunām laika atliek aizvien mazāk – briti no Eiropas Savienības izstāsies nākamā gada 29. martā. Jebkura panāktā vienošanās vēl būs jāratificē gan Eiropas Savienības, gan Lielbritānijas parlamentam.
KONTEKSTS:
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus 2 gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
