Latvijas upēs šogad lielāki pavasara plūdu riski

Latvijas upēs šogad lielāki pavasara plūdu riski. Ogres upes baseinā šoziem ir īpaši daudz sniega, savukārt Daugavā jau bijuši pirmie ledus sastrēgumi. Taču ūdens līmeņa svārstības upēs noteiks laika apstākļi pavasarī.

Latvijas upēs šogad lielāki pavasara plūdu riski
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Ieilgstot salam, ledus biezums upēs patlaban arvien pieaug, bet iepriekš nepastāvīgo laika apstākļu dēļ dažviet upēs jau veidojušies arī ledus sastrēgumi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) tādu bija fiksējis Daugavā pie Jersikas, arī lietuvieši ziņojuši, ka Mēmelē izveidojies ledus sastrēgums.

''Tā kā ledus veidošanās laikā bija gan atkusnis, gan sala periods un tie mijās, tad vietām upēs veidojas ledus sablīvējumi, kas protams nelabvēlīgi ietekmēs ledus iešanu pavasarī. Un pie straujākas pavasara iestāšanās arī lielāki plūdi ir neizbēgami. Visvairāk vēl to visu var sabojāt situācija, ja sākas lieli nokrišņi lietus veidā. Sevišķi, ja ir tā, kā Ogrē, ka vienā dienā izkrīt rekorddaudz sniega, un, ja tas uzkrāsies vēl turpmāk, tad viņiem ir jāizvērtē savi resursi, kā arī jāinformē cilvēki, kas dzīvo šajās plūdu apdraudētajās zonās, – vai ir pieejami visi kontakti, lai sazinātos un varētu brīdināt vajadzības gadījumā utt.,'' par plūdu riskiem stāsta (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints.

Ogres teritorijā un Ogresgala pagastā kopumā ir 90 īpašumi, kas atrodas plūdu riska zonā.

''Mūsu sniega kārta ir bieza, un arī uz upes šobrīd ir gan ledus, gan sniegs, un cilvēki nobažījušies parasti ir tieši plūdu teritorijā. Tur šobrīd jau

pašvaldības policija ir izsniegusi visiem iedzīvotājiem vēstuli par to, kas jādara, kā jārīkojas un kur jāzvana plūdu gadījumā.

Gatavojušies esam, bet ko darīs daba, vai [pavasaris] būs lēni vai ātri?'' Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs stāsta, ka, lai plūdu risku mazinātu, kopš lielajiem plūdiem 2013. gadā ir tapis jauns aizsargdambis vietā, kur tas tika pārrauts, tāpat tīrīta upes gultne, savukārt lejtecē pie Daugavas teju pabeigta kāda straumvirzes būve.

''Tas būvēts ar mērķi, lai virzītu ūdens un ledus plūsmu pareizā virzienā un mazinātu plūdu risku pašā lejtecē pie Daugavas. Tāpat tur mums ir vairāki tilti, pie kuriem vienmēr veidojas ledus krāvumi, un tas traucē ūdens plūsmai. Pēc pēdējiem lielajiem plūdiem ir izveidotas arī digitālās mērlatas viszemākajā Ogres upes palienes pļavā, vietā, kur nācās nojaukt māju pēc plūdiem. Un vēl patlaban trīs ir uzstādītas upes posmā līdz upes lejtecei, un līdz ar to apziņošana var notikt ļoti ātri, ja kaut kur ceļas ūdens līmenis. Signāls tiek dots pašvaldības policijai un operatīvajiem dienestiem,'' klāsta Sapožņikovs.

Pļaviņu novada domes vadītājs Aigars Lukss norāda, ka plūdus Daugavas posmā pie pilsētas ietekmēt nevar, patlaban upe šajā vietā ir aizsalusi, dambis pasargā no vižņu ielaušanās pilsētā, savukārt ūdens līmeņa kāpšanu tas neierobežo.

''No tā nevar izvairīties, jo mēs atrodamies uz dolomīta, kas nav blīvs, un ūdens spiežas caur to. Veidojas tādi savienotie trauki ar nobīdi laika ziņā. Tas nozīmē, ja Daugavā šeit paceļas ūdens līmenis, tad dambim otrā pusē tas ūdens arī tiek pilsētā uz ielām un var applūst arī tuvākie īpašumi. Tur mēs neko nevaram izdarīt. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, un esam aicinājuši arī valsts pārstāvjus tomēr pameklēt arī iemeslus plūdiem. Protams, speciālisti izsaka dažādas versijas, kāpēc Pļaviņās plūdi notiek, un mēs par to esam stāstījuši valsts pārstāvjiem, kas it kā rūpējās par Daugavu, bet viņi nav uzskatījuši par vajadzīgu tur kaut ko ņemties,'' situāciju izklāsta Lukss.

Pļaviņu pašvaldība lūgusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt Daugavas upes gultnes posma izpēti, kuras izmaksas vietvara iepriekš lēsusi 40 tūkstošu eiro apmērā, taču tas līdz šim nav darīts naudas trūkuma dēļ, sacīja pašvaldības vadītājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt