Gauja, Daugava, Venta – šādā secībā pētnieki sarindojuši zivīm šobrīd svarīgākās Latvijas upes. Ja tajās tiktu veikti visi iespējamie labie darbi, novākti šķēršļi, piemēram, dambji un hidroelektrostacijas, novērsta lauksaimniecības un meliorācijas nelabvēlīgā ietekme, zivīm nozīmīgāko upju trijniekā Ventu nomainītu Ogre.
“Šeit mēs runājam par migrējošajām zivīm, tās ir tās mūsu ikoniskās sugas – lasis, taimiņš, gardais nēģis, vimbas. Šīm zivīm kritiski svarīgi, lai būtu atvērti migrācijas ceļi. Vairums no migrējošām zivīm dzīvo jūrā, un tad, kad nolemj doties uz nārstu, viņām svarīgi šie migrācijas ceļi, tās dodas uz upēm, uz nārsta vietām,” skaidroja “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.
Pētnieki nosaukuši gandrīz 60 lielākos šķēršļus zivju ceļiem.
Komiski, ka migrējošajām sugām pats sliktākais šķērslis ir Ventas rumba. Arī Daugavas lielo HES kaskāde, kuru, protams, neviens neaicina nojaukt. Taču, piemēram, Salacā ļoti būtiskais šķērslis – Staiceles dambis – varētu būt likvidējams.
“Salaca mums ir etalons dabiskai lašupei, bet tā apstājas pie Staiceles, tas turpinājums un ne tikai lašiem, arī nēģi mums iet Salacā iekšā. Mēs iezīmējām aptuveni 60 lašus, ielikām zīmītes un skatījāmies, kur laši peld, kurā vietā viņi nārsto. Un rezultāti apliecināja, ka absolūtajam vairākumam no lašiem šis šķērslis nav pārvarams. Tātad ir identificēti individuālie šķēršļi, kurus mēs pie vēlmes varam likvidēt un padarīt labāku dzīvi zivīm,” pastāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
2022. gada otrajā pusē kļūs pieejami Eiropas Savienības zivsaimniecības, jūrlietu un akvakultūras fonda līdzekļi, kas paredzēti tieši šādam – upju stāvokļa uzlabošanas – mērķim.
Kopumā upju stāvokļa uzlabošanai būs pieejami aptuveni 2 miljoni eiro.
“Latvijas pusē ar lašupēm ir problēmas, jo kapacitāte ir lielāka, ka tajos ūdeņos dabiski varētu zivju suga atražoties pret to, kas notiek realitātē. Un daļēji tas ir saistīts ar šiem šķēršļiem,” atzina Riekstiņš.
Pašvaldības, vietējās biedrības un aktīvi cilvēki, arī pats īpašnieks varētu būt tas, kas nāk ar iniciatīvu zivīm būtisko šķērsli uz upes nojaukt.
“Kad ir skaidrs, ka tas šķērslis var tikt novākts, visi ir gatavi, teiksim, ir piekrišana, vēlme to darīt, tad šī Eiropas nauda var tikt atvērta un sniegta, lai to darītu,” norādīja Riekstiņš.
To atzinīgi vērtēja Didzis Ustups no “Bior”: “Šis ir ļoti labs solis, kā apsaimniekotājam pieņemt pamatotus lēmumus, kā izmantot finansējumu, kurš vienmēr ir ierobežots, kā mēs varam iegūt maksimālu labumu.”
Pavasarī pētnieki kopā ar Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem nāks kopā, lai sastādītu jau pavisam reālu, pirmo, iespējams, mazāko likvidējamo upju šķēršļu sarakstu. Pirmais no šķēršļiem varētu pazust 2023. gadā, bet Eiropas Savienības finansējums šim mērķim būs pieejams līdz pat 2027. gadam.
