Pēc Padomju savienības sabrukuma visās Baltijas valstīs bija politiski strāvojumi, kas saredzēja trīs valstu integrāciju pēc tobrīd esošās Eiropas Savienības parauga ar vienotu politisku un ekonomisku telpu. Tomēr nevienā valstī šis Panbaltijas projekts nerada atsaucību - katrai valstij bija pietiekami savu interešu, kuru aizstāvībai līdz pat šai dienai nereti izceļas nopietni strīdi ar vienu vai otru Baltijas kaimiņu. Vienlaikus gan tiek meklētas un arī atrastas sadarbības iespējas paralēli tam, ko liek nu jau kopīga atrašanās Eiropas Savienībā.
Bieži minēts, ka starp trīs Baltijas valstu vadītājiem - gan prezidentiem, gan premjeriem - komunikāciju problēmu neesot, tagad šo formātu paplašinās. Pēc Lietuvas premjera Aļģirda Butkeviča vasarā ieteikta priekšlikuma piektdien, 18.septembrī, Rokiškos notiks Ministru kabinetu locekļu tikšanās, ko jau dēvē par kopīgu sēdi. Darba kārtībā būs gan transporta, gan enerģētikas projekti, gan neatkarības simtgades atzīmēšana 2018.gadā.
"Mums ir gan "Rail Baltica", gan sašķidrinātās gāzes piegādes jautājumi, elektrības jautājumi, Eiropas Savienība darba kārtība, bēgļu jautājumi. Visiem ir skaidrs, ka būs daudz interesanta, ko pārrunāt," stāsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomniece Aiva Rozenberga.
Kopīga sēde nenozīmē, ka pēc tās parādīsies normatīvie akti ar likuma spēku abās valstīs. Tomēr tieši šādas tikšanās ir jaunums, no kura cer sagaidīt lielāku atdevi problēmātiskos jautājumos, starp kuriem ir arī "Rail Baltica" projekts. Par plašākām ministru kabinetu locekļu tikšanām interesi izrāda arī igauņi.
"Ļoti interesanta doma. Mums ir ļoti labas attiecības ar Latviju un Lietuvu premjeru līmenī, kā arī atsevišķu ministru līmenī. Es domāju, ka ir vērts šo formātu paplašināt. Juridiskā nozīmē gan ir grūti iedomāties kopīgas sēdes, jo katrā valstī valdībai ir atšķirīgas pilnvaras un procedūras. Tomēr kā diskusiju formāts tas varētu būt, jo apspriežamu tēmu mums netrūkst," vērtē Igaunijas premjers Tāvi Reivass.
Igaunijas augstākie ierēdņi jau šoruden iepazīsies ar Latvijas un Lietuvas pieredzi Eiropas prezidentūru rīkošanā. Sagaidāms, ka viņiem sekos arī ministru kabineta locekļi.
"Tas pierāda to, ka sadarbība Baltijas valstu vidū kļūst arvien ciešāka, par spīti tam, ka kādreiz sakām, ka mēs tikai kašķējamies. Mēs pastiprinām sadarbību un klāt ņemam arī Eiropas Savienības bloku," norāda Aiva Rozenberga.
