Jau divas nedēļas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē kinologs Boriss Šroms darbojas ar četrus mēnešus veco beļģu aitu sugas kucēnu Maku. Tas ir viens no dienesta suņiem, ko Latvijas un Lietuvas policijas iegādāsies projektā, lai stiprinātu darbu abu valstu pierobežā.
“Viņa specializācija būs pēdinieks, arī viņš tiks apmācīts meklēt personas, priekšmetus un paklausības elementi. Piemēroti arī aizsardzībai ļoti labi, principā viņi darbam ir ļoti labi suņi,” zina stāstīt Šroms.
Līdztekus Makam, kurš tikai uzsāk apmācības, Latgalē jau drīzumā strādās vēl divi suņi. Lai arī kopumā Valsts policijā ir aptuveni 30 dienesta suņi, vairākus gadus neviens no tiem neatradās Latgalē, un specifisku izsaukumu gadījumā bija jāpieaicina palīgā kinologi ar suņiem no citiem reģioniem vai Valsts robežsardzes.
VP Kinoloģijas nodaļas Latgales grupas inspektors Leons Ūsāns iepazīstina ar robežas sargu Eltonu: “Šobrīd viņam ir viens gads un divi mēneši. Pagaidām mācāmies, šobrīd mums notiek pēdu kurss Robežsardzes koledžā. Līdz tam ir iziets kucēnu apmācības kurss Rīgā policijas koledžā, tur kinologu nodaļā. Bija speciāli izveidota programma, mēs bijām pirmie, kas programmu gājām.”
VP Kinoloģijas nodaļas Latgales grupas vecākā inspektore Ludmila Kozlovska stāsta par beļģu aitu kucīti: “Viņai ir trīs gadi ar kapeikām, mēs arī pārgājām no robežsardzes. Viņai ir divas specializācijas: personu meklēšana un narkotisku vielu meklēšana.”
Kinologi, kas iepriekš guvuši pieredzi Valsts robežsardzē, uzsver, ka policijas dienesta specifika atšķiras un te suņiem jābūt vairāk socializētiem. “Robežsardzē vajadzēja staigāt pa pēdām vairāk, pa mežiem, jo robeža ir mums tur masīva. Bet šeit principā viss notiek pilsētā visvairāk, aiz pilsētas. Ļoti liela cilvēku plūsma, ļoti daudz savādāku smaržu. Bija sadarbība ar policiju, kad es vēl strādāju robežsardzē, un izsauca, kad bija apzagts juvelieru veikals, un tika notvertas trīs personas,” stāsta Šroms.
“Jāprot strādāt jebkuros apstākļos starp cilvēkiem, starp dzīvniekiem, apdzīvotās, neapdzīvotās telpās, transportā, apvidū. Visgrūtākais šiem suņiem ir kratīšana dzīvoklī, kur dzīvo kaķi, jo ar kaķiem mums ir liels konflikts. Un bijām tādā kratīšanā Rēzeknē, kur bija četri kaķi mājās. Bija grūti, bet sanāca,” atceras Kozlovska.
Līdz ar dienesta suņiem un to apmācīšanu projektā Latgales, Zemgales un Kurzemes, kā arī vairāku Lietuvas reģionu pierobežas policijā būs iegādāti arī seši specializētie transportlīdzekļi ar iebūvētiem būriem suņu transportēšanai. Tāpat gaidāmi uzlabojumi apmācību centru aprīkojumā. Kinologi uzsver, ka tas ir būtisks solis noziedzības apkarošanā, kur lielisks palīgs ir tieši dienesta suns.
“Kad kāds noziedznieks bēg, tad ir ļoti efektīvi, jo cilvēks tādā ātrumā nekad nevar paskriet, un arī izturības ziņā vēl jo vairāk. Ļoti labi ir meklēt pazudušos cilvēkus, ja suns ir sava darba profesionālis un prot to darīt. Tāpat arī narkotiku meklēšana, spridzekļu meklēšana, jo suņa deguns var atpazīt par 10 000 vairāk smaržu nekā mūsējie deguni. Es šobrīd nevaru iedomāties citu darbu,” saka Ūsāns.
“Man liekas, ka tieši policijā ir jābūt labākajiem suņiem! Man ir cerības, ka šeit es varu izmantot savu suņuku tieši dzīvē. Tieši lietderīgi,” saka Kozlovska.
K9 sadarbības projekts noslēgsies 2020. gadā, un pēc tā Lietuvas policijā būs četri, bet Latvijā seši jauni dienesta suņi.
