Grieķijas prezidenti un viņas dzīvesbiedru Rīga sagaidījusi ar lietainām debesīm, taču satikšanās ir silta, jo abas puses apliecina, ka diplomātiskās saiknes ir ciešas un stipras. Un tas jo īpaši svarīgi laikā, kad visa uzmanība pievērsta drošības situācijai Eiropā. Tas arī kļuva par vienu no svarīgākajiem tematiem abu valstu prezidentu sarunās.
“Mēs pārrunājām Krievijas agresiju pret Ukrainu un esam vienisprātis, ka šāda brutāla agresija pret neatkarīgu valsti nav pieļaujama un mēs to nevaram akceptēt.
Gan Grieķija, gan Ukraina ir uzņēmušas Ukrainas bēgļus. Un mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai,” uzsvēra Levits.
Lai arī Grieķijas politiskās un vēsturiskās attiecības ar Krieviju allaž ir bijušas tuvas, Grieķija būdama ar lielu pieredzi NATO un Eiropas Savienībā, atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. To Grieķijas prezidente vēlāk arī apliecināja preses konferencē.
“Tas ir bezpamata uzbrukums Ukrainai, jo tā ir suverēna valsts. Un mēs esam Ukrainai nosūtījuši ne tikai humāno palīdzību, bet arī militāro aprīkojumu un to turpināsim darīt arī nākotnē.
Vācija ir noteikusi nosūtīt modernu militāro aprīkojumu uz Grieķiju, savukārt Grieķija to nosūtīs uz Ukrainu, līdz ar to mēs esam pilnībā apliecinājuši gatavību iestāties par starptautiskajām normām.”
Prezidente arī atzina, ka Grieķija atbalstīs Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai starptautisko normu kārtībā.
Abas puses apliecināja arī atbalstu pret Krieviju vērstajām sankcijām. Grieķija apliecināja, ka atbalsta Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, pret ko iebilst tās kaimiņvalsts Turcija. Grieķija vizītes laikā vērsa uzmanību uz aizvien saspīlētajām attiecībām ar Turciju Ziemeļkipras jautājumā.
Pēc preses konferences sekoja svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Grieķijas prezidentes vizīte Rīgā turpināsies ceturtdien, kad plānota tikšanās premjeru Krišjāni Kariņu. Savukārt mākslas centrā "Noass" atklās izstādi par godu Latvijas un Grieķijas diplomātisko attiecību simtgadei.
